Pasaulē
Siliņa un Orpo šodien pārrunājuši ekonomisko un militāro sadarbību, aizsardzības jautājumus, robežu drošību un hibrīdaudraudējumus, Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību (ES), kā arī aktuālo jautājumu par robežu Baltijas jūrā.
Premjerministre sacīja, ka abu valstu sadarbība ir intensīva - tās vieno reģionālās drošības intereses un tas, ka tās sargā Šengenas, ES un NATO, kā arī savas robežas. Valdību vadītāji atzina, ka abām ir vienai no otras ko mācīties, proti, Somijai ir zināšanas visaptverošā valsts aizsardzības stiprināšanā, savukārt Latvija Somijai sniedz vērtīgas zināšanas jautājumos par hibrīduzbrukumiem uz robežas. Valdību vadītāju turpinās ciešu sadarbību migrācijas instrumentalizācijas un hibrīdapdraudējumu jautājumos.
Komentējot neoficiālo informāciju par Krievijas vēlmi mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, valdību vadītāji sacīja, ka šobrīd ir "jābūt mierīgiem un jāreaģē, balsoties uz faktiem". Siliņa akcentēja, ka nozīmīga ir valstu savstarpējā koordinācija un kopīga komunikācija.
"Svarīgi, ka esot patstāvīgā spiedienā no Krievijas un Baltkrievijas puses, mēs visi esam vienādā līmenī informēti un vienādā līmenī spējam reaģēt un nepārreaģēt," teica Siliņa, vienlaikus uzslavējot, ka abu valstu drošības dienesti jau šobrīd "spēj ārkārtīgi augstā līmenī koordinēt savas darbības".
Arī Orpo uzsvēra, ka ir jābūt mierīgiem un "jāskatās, kas faktiski notiek". Orpo pieļauj, ka Krievija šādi testē ES un NATO dalībvalstu reakciju, un valstīm ir jābūt labi sagatavotām visa veida draudiem no Krievijas un jāturpina atbalstīt Ukraina.
Taujāts, kāda ir Somijas pozīcija taktisko atomieroču izvietošanas jautājumā, Orpo no konkrētas atbildes izvairījās, taču norādīja, ka "atomieroči ir svarīga un, iespējams, pat svarīgākā daļa no NATO atturēšanas politikas".
"Mēs turpinām pilnveidot savas spējas NATO ietvaros, nepārtraukti mācāmies un meklējam savu lomu NATO, bet ir skaidrs, ka mēs esam absolūti apņēmušies piedalīties visās NATO darbībās. Mēs esam apņēmības pilni NATO biedri," teica Orpo.
Savukārt Siliņa sacīja, ka Latvija var būt tikai politiskais atbalsts stratēģisku lēmumu pieņemšanā. "Ja mūsu kopējās interesēs būs izmantot spējas ietekmēt arī Krieviju šādā veidā, mēs noteikti šādu politisko lēmumu izmantosim," teica Siliņa.
Vienlaikus premjerministre uzsvēra, ka valstis saista arī iepriekšējās vienošanās par kodolieročiem. "Tā nav mūsu prioritārā lieta, ko vēlamies visur reklamēt. Izmantosim savu pieredzi un zināšanas, kā arī Krievijas zināšanas, lai NATO var pieņemt stratēģiski gudrus lēmumus," pauda Siliņa.
Pēc tikšanās Ministru kabinetā valdību vadītāji šodien atklās "Patria" militāro transportlīdzekļu rūpnīcu.
Premjerministre informēja, ka rūpnīcas izveidē ieguldīti 10 miljoni eiro. Rūpnīcā strādās 40 cilvēki, un tajā ik gadu ražos 30 bruņutransportierus, ar iespēju jaudu arī vairākkārt palielināt. Savukārt Orpo norādīja, ka "Patria" ražotne ir daļa no plašāka projekta NATO ietvaros, kurā iesaistīta arī Zviedrija, Vācija un Polija.
