Pasaulē
"Neviens no šodien vai agrāk veiktajiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām Ukrainā valdošās situācijas destabilizēšanai nekādā veidā nav vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju," teikts paziņojumā.
Saeimas deputāti komentēja situāciju ar sankcijām kopumā un pārtikas drošības problēmu pasaulē. Ja netiks noteikti izņēmumi pret Krieviju vērstajās sankcijās attiecībā uz graudu un minerālmēslu eksportu, sāksies bads, uzskata Seima Eiropas lietu komisijas deputāte, deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Bada parādīšanās pasaulē Eiropai nozīmēs jaunus migrācijas viļņus, atzina deputāte.
"Mēs visi it kā esam savstarpēji saistīti, un jebkura pretruna radīs nākamo pretrunu," sacīja Beitnere-Le Galla, atzīstot, ka šajā gadījumā viņa redz iemeslu pieļaut izņēmumus pret Krieviju vērstajās sankcijās. Uz jautājumu, vai šāds Eiropas Savienības (ES) solis radīs jaunas iespējas sankciju apiešanai, deputāte bilda, ka tā jau šobrīd ir realitāte, tāpēc katrs šāds gadījums ir jāapzina un jāatmasko.
Pēc Beitneres-Le Gallas domām, ES vienotība sankciju izņēmumu noteikšanā būs atkarīga no komunikācijas un izvirzītajiem argumentiem. Arī deputāts Atis Lejiņš uzskata, ka "citas izejas nav" – ir nepieciešams noteikt sankciju izņēmumus pārtikas un mēslojuma tirdzniecībai.
Viņš arī saskata iespējamu būtisku Āfrikas imigrantu pieplūdumu, ja graudu trūkuma dēļ daudzi miljoni cilvēku būs pakļauti badam. Šāds risinājums ir nepieciešams arī Ukrainai un Krievijai, pretējā gadījumā graudu raža sapūs un jauno ražu nebūs kur likt, viņš sacīja. Vienlaikus citas sankcijas paliks spēkā un tiks noteiktas jaunas sankcijas, atzīmēja Lejiņš, kā piemēru minot Krievijas zelta eksporta aizliegumu. Lejiņš arī uzskata, ka ES valstis spēs vienoties par to, ka ir jāatbalsta izņēmumu noteikšana sankcijām lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, jo "tas ir ļoti nepieciešams Ukrainai".
Savukārt Rihards Kols, sacīja, ka sankcijas pret Krieviju nevajadzētu vājināt. Viņš sacīja, ka šāds solis būtu absolūtā pretrunā ietekmes un spiediena izdarīšanai uz Krieviju. Par šādu nostāju Latvijas politiķi nesen vienojās Saeimas Eiropas lietu komisijā.
Kols sacīja, ka nevar sīkāk komentēt ES priekšlikumu atbrīvot lauksaimniecības preču eksportu no sankcijām, jo nav redzējis nekādu oficiālo dokumentu.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis nesen intervijā aģentūrai LETA runāja par izmaiņām ES lauksaimniecības politikā, kā arī par zaļo kursu un sankciju politiku.
No Dombrovska minētajām tēzēm Latvijai svarīgākais ir jautājums par pārtikas ražošanas apjomu palielināšanu. Pārtikas pieejamība kā tāda un pārtikas cenas ir globāla problēma, un tā skar arī Eiropu. Svarīgs jautājums šajā kontekstā ir arī mēslojums un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības plāni, kam jau desmitgades beigās vajadzēja strauji attīstīties.
Latvijas augšņu produktivitātes paaugstināšana bez minerālmēsliem ir neiespējams uzdevums, ņemot vērā, ka Eiropa ir noteikusi sankcijas pret lielākajiem minerālmēslu ražotājiem šajā pasaules daļā, tostarp uzņēmumu “Urālkālijs” un citiem.
