Pasaulē
Debates par priekšlikumu deputātu vidū izvērtās plašas, virknei opozīcijas politiķu apšaubot piedāvāto grozījumu mērķi. Partijas "Saskaņa" deputāti pauda viedokli, ka, aizliedzot aģitēt citās valodās, daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda nav latviešu, tiks izslēgti no būtiskas informācija aprites saistībā ar vēlēšanām.
Nacionālā apvienība, kas ir šo grozījumu autore, no "Saskaņas" puses tika vainota "hibrīdkara īstenošanā pret Latviju", "atkārtojot Kremļa rīcības", kuru mērķis ir šķelt tautu. "Saskaņas" politiķi uzsvēra, ka, aizliedzot aģitēt krievu valodā, pilsoņi, kuriem nebūs iespējas informāciju par vēlēšanām no politiķiem iegūt savā dzimtajā valodā, varētu meklēt to prokremliskos propagandas medijos, tādējādi arvien tālāk attālinoties no Latvijas informatīvās vides.
Bažas tika paustas ar to, ka šādi grozījumi dos platformu radikāli noskaņotiem Latvijas iedzīvotājiem, ko pierādot referenduma par otru valsts valodu pieredze, savukārt Nacionālajai apvienībai tas esot tieši izdevīgi, jo, kā pauda "Saskaņas" deputāti, viņus interesē tikai šāda konflikta eskalācija, lai būtu iespēja pašiem aktivizēt radikālāk noskaņotus latviešus.
Pret grozījumiem noskaņotie deputāti arī akcentēja, ka šāda kārtība attiektos arī uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās var piedalīties jebkuras Eiropas Savienības valsts pilsonis, kas būs spiests savu kampaņu īstenot latviešu valodā.
Grozījumu atbalstītāji gan pauda, ka tie neesot saistīti ar tā dēvēto "nacionālo jautājumu", jo tie būtībā esot saistīti ar cieņu pret valsti un tās valodu.
Priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā plānots noteikt aģitācijai, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.
Likuma grozījumi rosināti, lai panāktu, ka visa reklāma, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti partijām noteiktajos priekšvēlēšanu izdevumus "griestos", būtu tikai latviešu valodā, pauž likumprojekta autori. Valsts valodas lietojums attiektos uz priekšvēlēšanu aģitāciju gan sabiedriskajā un komerciālajā televīzijā un radio, periodiskajos izdevumos, tostarp reģionālajos, gan arī internetā, telpās un publiskās vietās.
Izmaiņu autori anotācijā norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Tāpat arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.
