Pasaulē
Lai pieņemtu grozījumus, parlamentam par tiem vēl būs jābalso otrajā, galīgajā, lasījumā, ko plānots darīt pēc nedēļas, 1.decembrī.
Tāpat noteikta steidzamība un konceptuāli atbalstīti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz izveidot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu. Arī šos grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt 1.decembrī.
Debatēs partijas "Progresīvie" (P) deputāts Edmunds Cepurītis pauda, ka klimata politikai trūkst vienas atbildīgās institūcijas, tomēr, viņaprāt, jaunās Enerģētikas un klimata ministrijas veidošana nebūtu efektīvs risinājums, jo iecere paredz, ka vides politika būtu atdalīta no klimata politikas.
"Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers atzīmēja, ka ir grūti uzticēties aicinājumam veidot jaunu ministriju, jo nav zināms, vai to pārvaldīs kompetents ministrs, kuram ir eksperta līmeņa zināšanas par enerģētiku. Tāpat politiķis uzsvēra, ka enerģētikas jautājumos nevar būt pozīcijas un opozīcijas, jo tas skar ikvienu - pēc viņa sacītā, sabiedrība gaida ātru rīcību un risinājumus.
Tomēr, reaģējot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pretimnākošo pozīciju debatēs, Šlesers apņēmās, ka balsos par likumprojektu.
Politiķe Jana Simanovska (P) norādīja, ka klimata krīze nav vienīgā vides problēma - atkrituma kalni aug, un bioloģiskā daudzveidība zūd. Arī šīs problēmas izmaksās dārgi, pauda politiķe. Viņasprāt, Enerģētikas un klimata ministrijas veidošana bez vides politikas iekļaušanas sadrumstalotu valdības institūcijas. Viņa rosināja koalīcijas politiķus pārstrādāt likumprojektu.
"Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēra, ka partija stingri iestājas par klimata politikas veicināšanu, taču neatbalsta likumprojektu, jo, viņaprāt, neesot tik nozīmīgas pretrunas starp vides un enerģētikas risinājumiem, kas traucētu vides jautājumu pārraudzības pārlikšanai uz jauno ministriju.
Šodien debatēs par abiem likumprojektiem Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) vairākkārtīgi aicināja zālē esošos deputātus uzvesties klusāk, lai runātāji tribīnē varētu atbilstoši izteikties.
Kā ziņots, veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri arī vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu - Klimata un enerģētikas - ministriju.
Jaunas ministrijas izveidi pamatā atbalsta JV, bet Nacionālajai apvienībai un AS pret ieceri bija rezervētāka attieksme. Pēc JV politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.
"Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums - vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus," par ministrijas nepieciešamību ir izteicies JV politiķis Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka problēmas rada jautājums, kā šo mērķi praktiski sasniegt, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij.
Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.
Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt JV pārstāvis Raimonds Čudars.
Debatējot par ieceri ieviest ministra biedra amatu, no topošās koalīcijas partneriem to sākotnēji aizstāvēja gandrīz tikai "Apvienotā saraksta" (AS) parlamentārieši. Reizē debašu noslēgumā par labu šiem grozījumiem izteicās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš norādīja, ka topošā koalīcija piedāvā instrumentu, lai varētu labāk rīkoties valdības darbā. Ja ministru biedri atbilstoši nestrādās, tad premjers solīja, ka būs pirmais, kurš būs spiests šīs amata vietas likvidēt. Premjers kritizēja opozīciju, ka, lai gan tā prasa risinājumus, bet tagad divas, trīs stundas "norejat, esat pret un paralizējat darbu".
Savukārt opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāve Linda Liepiņa, iestājoties pret steidzamības statusa piešķiršanu likumprojektam, sacīja, ka viņa nesaprot, "kur ir jāsteidzas" ar likumprojekta pieņemšanu, jo par to vēl ir jādiskutē un jāuzklausa arī sabiedrības viedoklis.
Debatēs par likumprojektu "Stabilitātei!" frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka laikā, kad iedzīvotājiem ir grūtības norēķināties par ēdienu, palielināt ministru skaitu nebūtu taisnīgi.
Bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (LPV) pauda līdzīgu viedokli kā Rosļikovs, kā arī apšaubīja iespēju, ka valdības darbs uzlabosies, ieviešot ministra biedra amatu. "Tauta no tā labāk nedzīvos, nauda no tā neradīsies," uzsvēra parlamentāriete.
Liepiņa Saeimas tribīnē kāpa arī otro reizi, šoreiz paužot, ka Valsts prezidents Egils Levits par daudz iejaucas parlamenta darbā, jo viņš izteica ideju par ministra biedra amata ieviešanu.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis akcentēja, ka ministru biedriem nebūs parlamenta mandāts un ka to ieviešana nozīmē tikai "amatu ražošanu". Alternatīvs risinājums ir profesionālu ministru ievēlēšanu, kas paši spēj tikt galā ar saviem pienākumiem, pauda ZZS politiķis.
Trīs ministrijas līdz ar to tiks veidotas ar "divām galvām", kur ierēdņiem var nebūt saprotams, kuru - ministru vai ministra biedru jeb "draugu" klausīt -, ja viņiem atšķirsies viedokļi, atzīmēja Valainis. Politiķis norādīja, ka konstitucionālo tiesību eksperti varētu nepiekrist, ka tā būtu atbilstoša pieeja, ka ministru biedriem nebūs Saeimas uzticības. "Tas būs cilvēks bez jebkādas atbildības parlamenta priekšā," akcentēja deputāts.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ierakstā "Twitter" norādījis, ka, ja ministra biedrs atbildēs par atsevišķu nozari, tad tas būšot vai nu Satversmes pārkāpums vai vismaz tās "apiešana ar līkumu". No Pastara paustā secināms, ka šādā gadījumā nepieciešams Saeimas mandāts.
Deputāte Skaidrīte Ābama (P) uzsvēra, ka "Progresīvie" ir pret ministru biedru ieviešanu un ka arī priekšvēlēšanu debatēs ticis spriests tikai par valsts pārvaldes samazināšanu. Politiķe aicināja ņemt vērā, ka ministrijas darbiniekiem palielināsies politiskais birokrātiskais slogs un viņiem var nebūt saprotams, vai klausīt ministra vai ministra biedra rīkojumus. Ābrama tāpat atzīmēja, ka neesot skaidrības, ar ko ministru biedri nodarbosies.
Topošās koalīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS) cita starpā skaidroja, ka par ministra biedra darbību būs atbildīgs arī ministrs. Tāpat arī ministra biedram nevajadzēs papildu darbiniekus, jo varēs izmantot jau esošo ministriju darbinieku kapacitāti. Valdību veidojošajiem politiķiem ir ambīcijas strādāt, lai panāktu kopīgu sadarbību valdībā, pauda Kučinskis. "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai valdība strādātu efektīvāk.
Iepriekš Juridiskās komisijas vairākums grozījumus pirmajā lasījumā neatbalstīja, bet Saeima tagad ir lēmusi pretēji komisijas viedoklim. Tā noticis, jo topošajai koalīcijai ir vairākums parlamentā, bet nav vairākuma komisijā.
Likumā paredzēts noteikt, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs. Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.
Grozījumus iesniedza topošās koalīcijas deputāti, kuri vienojušies, ka katrai no partijām būs viens ministra biedra amats. Iepriekš partijas atzina, ka ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs - no AS. Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai "Jaunā vienotība" (JV) uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits otrdien paziņoja par JV politiķa, pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa oficiālu nominēšanu Ministru prezidenta amatam. Faktiski Kariņa vadībā darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau teju divus mēnešus.
