Pasaulē
Lai informētu sabiedrību un uzzinātu ieinteresēto personu viedokli, SPRK ir izstrādājusi konsultāciju dokumentu par maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību siltumapgādes sistēmas operatora iepirktās siltumenerģijas konkurējošajam apmēram.
Konsultāciju dokuments izstrādāts, lai īstenotu Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu SPRK noteikt maksimālo siltumenerģijas cenu, ko no 2026. gada 1. oktobra būs jāpiemēro siltumapgādes sistēmas operatoram, kura lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apmērs pārsniedz divus miljonus megavatstundu (MWh) gadā. Pašreiz šiem kritērijiem atbilst "Rīgas siltums".
Regulējuma mērķis ir stiprināt konkurenci siltumenerģijas tirgū un vienlaikus aizsargāt centralizētās siltumapgādes lietotāju intereses.
Cenu griesti tiks noteikti siltumenerģijai, ko "Rīgas siltums" iepērk no neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem. Tie attieksies uz konkurējošo tirgus daļu Rīgas labajā krastā, kur siltumu ražo vairāki uzņēmumi un pārdod to "Rīgas siltumam".
SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka šāds ierobežojums ir īpaši nozīmīgs periodos, kad siltumenerģijas pieprasījums ir augsts un dabiskā konkurence starp ražotājiem ir ierobežota. Šādos gadījumos maksimālās cenas mehānisms palīdzēs novērst nepamatoti augstu siltumenerģijas cenu riskus un veicinās efektīvu konkurenci tirgū. Piedāvātā kārtība radīs līdzsvaru starp diviem būtiskiem mērķiem - ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu nodrošināšanu lietotājiem un investīciju vides saglabāšanu efektīvu siltumenerģijas ražošanas jaudu attīstībai nākotnē.
Kārtības projektā ietvertā tiesiskā regulējuma piemērošana samazinās risku ierobežotas konkurences apstākļos ar šķeldas kurināmo saražotas siltumenerģijas cenai tuvināties ar dabasgāzes kurināmo saražotai siltumenerģijas cenai brīžos, kad vairumtirgos šo kurināmo cenas ir atšķirīgas - dabasgāzes cena ir daudz augstāka par šķeldas cenu.
Plānots, ka "Rīgas siltums" katru mēnesi aprēķinās un publicēs maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu, kuru neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji nevarēs pārsniegt, pārdodot siltumenerģiju konkurējošajā tirgus segmentā. Vienlaikus arī turpmāk tiks ievērots Enerģētikas likumā noteiktais ekonomiskā pakāpeniskuma princips, nodrošinot ekonomiski izdevīgāko siltumenerģijas iepirkumu.
Kārtības projekts paredz, ka maksimālā siltumenerģijas iepirkuma cena tiks aprēķināta, balstoties uz "Rīgas siltuma" spēkā esošo siltumenerģijas ražošanas tarifu, pielāgojot to konkurējošā tirgus apstākļiem. Aprēķinā tiks ņemtas vērā aktuālās šķeldas cenu tendences, kuras cenu pārskatīs katru mēnesi.
Konsultāciju dokumentā skaidrots, ka pašreiz Rīgas pilsētas Daugavas kreisajā krastā siltumenerģiju ražo "Rīgas siltums", savukārt Daugavas labajā krastā lietotāju nodrošināšanai ar siltumu "Rīgas siltums" lielāko siltumenerģijas daļu iepērk - konkurējošā tirgū un nekonkurējošā tirgū par AS "Latvenergo" noteikto siltumenerģijas tarifu. Konkurējošo daļu veido SIA "Juglas Jauda", SIA "Gren Rīga", SIA "Rīgas bioenerģija", SIA "RigaVest CHP" un SIA "Eco Energy Riga" uzstādītās jaudas. Papildus konkurējošajā daļā siltumenerģiju piedāvā "Latvenergo" no termoelektrostacijām (TEC) situācijās, ja siltumenerģija rodas kā elektroenerģijas ražošanas kondensācijas procesa blakusprodukts.
Konkurējošā tirgus daļā pašreiz uzstādītā kopējā siltumenerģijas ražošanas jauda ir 178 megavati (MW). Periodos, kad siltumenerģijas pieprasījums ir zems, uzstādīto konkurējošo jaudu ražošanas apmērs pārsniedz pieprasījumu, rodas dabiskas konkurences apstākļi, un neatkarīgie ražotāji, savstarpēji konkurējot, nodrošina ekonomiski pamatotu tirgus cenu. Savukārt periodos, kad siltumenerģijas pieprasījums ir vienāds vai pārsniedz uzstādīto konkurējošo jaudu ražošanas potenciālo apmēru, dabiska konkurence nav iespējama, līdz ar to ir nepieciešami papildu tirgus dizaina vai cenu ierobežojoši nosacījumi, piemēram, maksimālā iepirkuma cena, ko paredzējis likumdevējs.
Pašlaik "Rīgas siltums" siltumenerģijas iepirkšanai konkurējošajā daļā izmanto ikdienas iepirkuma sistēmu. Iepirkuma sistēmā konkurējošie ražotāji piedāvātos siltumenerģijas apmērus iesniedz ar lejupejošiem cenas piedāvājumiem. Līdz ar to SPRK noteiktā kārtība maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas konkurējošā siltumenerģijas apmēra iepirkšanai noteikšanai un atbilstoši šai kārtībai noteiktā cena siltumapgādes sistēmas operatoram jāintegrē siltumenerģijas iepirkuma sistēmā kā ierobežojoša cena, no kuras sākas lejupejoši piedāvājumi. Tādējādi maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšana ir lietotāju interesēs situācijās, kad dažādu apstākļu ietekmē ir nepietiekama dabiskā konkurence.
Ar konsultāciju dokumentu un lēmuma projektu iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnē.
Priekšlikumus un komentārus par lēmuma projektu SPRK aicina iesniegt rakstveidā līdz 2026. gada 25. jūnijam, nosūtot tos uz SPRK oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai uz elektroniskā pasta adresi "sprk@sprk.gov.lv".
LETA jau vēstīja, ka "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. martam, bija 208,386 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 20,6% un sasniedza 40,254 miljonus eiro.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 208,381 miljons eiro, kas ir pieaugums par 10,1%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 56,1% - līdz 35,081 miljonam eiro.
"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
