Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisija otrdien iepazinās ar LIZDA redzējumu par nepieciešamo pedagoģiskā, atbalsta un tehniskā personāla amata vienību skaitu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai.
Ar pedagoģisko sastāvu, kas strādā, ne vienmēr var pilnvērtīgi īstenot pirmsskolas vadlīnijas, norādīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, piebilstot, ka pastāv "ļoti liela nevienlīdzība, arī vienas pašvaldības ietvaros".
LIZDA piedāvājums balstīts 2010. gada ieteikumos par pedagoģisko likmju skaitu uz noteiktu izglītojamo skaitu, vienlaikus arodbiedrība piekrīt iespējamām izmaiņām atbilstoši aktuālajai situācijai.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība saprot nepieciešamību saglabāt pašvaldību un izglītības iestāžu autonomiju, jo situācijas dažādās vietās ir ļoti atšķirīgas, un tieši izglītības iestāžu dibinātāji un administrācijas vislabāk zina, kādi risinājumi tām ir piemēroti. Tomēr viņa norādīja, ka citās valstīs ir skaidrāk noteikti pamatprincipi, tāpēc LIZDA aicina vadlīnijās paredzēt minimālo pedagogu likmju skaitu uz noteiktu bērnu skaitu, lai veicinātu vienlīdzīgāku pieeju un motivētu pašvaldības aktīvāk risināt šo jautājumu.
Tikmēr LPS bažījas, ka vienoti ieteikumi par amata vienībām, neņemot vērā atšķirīgo situāciju pašvaldībās, var radīt nevienlīdzību, nevis vienlīdzību, kā cerēts.
LPS pārstāve Ināra Dundure vērsa uzmanību, ka blīvi apdzīvotās pilsētās un lauku teritorijās "būtiski atšķiras" izaicinājumi kvalitatīva pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai. Lielajām pilsētām tie galvenokārt saistīti ar pedagogu piesaisti un atalgojuma konkurētspēju, bet mazāk apdzīvotās vietās - pedagogu trūkumu un nelielām grupām, kur vienota likmju struktūra būtu neefektīva.
Atšķiras arī pašvaldību rocība - starpība starp ienākumiem uz vienu iedzīvotāju tiek lēsta 1,7 reizes. Vienotu amata vienību noteikšana pašvaldībām radītu papildu finanšu slogu, piemēram, Rīgai būtu jārod papildu 14 miljoni eiro.
"Mēs viennozīmīgi esam pret dažādu vadlīniju rakstīšanu un birokrātijas palielināšanu. [..] Nevaram arī prasīt klāt un klāt, saprotot, ka budžeta iespējas ir tādas, kādas ir," uzsvēra Dundure. Viņa norādīja, ka pašvaldībām ir tiesības pašām, izmantojot saistošos noteikumus, noteikt sistēmu un organizācijas kārtību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir analizējusi situāciju un iespējamos risinājumus, tostarp fiskālās telpas ietekmi, apakškomisijas sēdē informēja ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere, taču atturējās sniegt plašākus komentārus par līdz šim secināto.
IZM atbalsta iniciatīvu veidot vienotu pieeju, vienlaikus nezaudējot pašvaldību autonomiju, jo situācija katrā administratīvajā teritorijā var būt ļoti atšķirīga. Niedre-Lathere uzsvēra, ka skolu tīkla kārtošanas procesā svarīgi izvairīties no situācijām, kur bērniem būtu jānodrošina transports uz bērnudārzu - pakalpojumam jābūt pieejamam tuvāk dzīvesvietai un kvalitatīvam, ņemot vērā arī vecāku pieprasījumu.
Pašvaldību atšķirīgo šī brīža pieeju izcēla arī apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS). Pēc viņa sacītā, vairāku pašvaldību, piemēram, Ogres, Limbažu un Smiltenes novadu iekšējos noteikumos jau ir noteikts pedagogu un atbalsta personāla amata vienību skaits. Atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Saulkrastu novadā, amata vienības tiek noteiktas budžeta veidošanas procesā.
Deputāta ieskatā, vadlīnijas ir nepieciešamas vismaz "piecgadīgo un sešgadīgo bērnu programmā", kad bērni sāk obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Viņš solīja atgriezties pie šī jautājuma pēc tam, kad būs izvērtēti IZM sniegtie dati par pirmsskolas izglītības tarifikācijām pa pašvaldībām un saņemti skolotāju asociāciju viedokļi.


