Pasaulē
Šodien komisija skatīja nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketi. Paredzēts, ka šīs nedēļas laikā komisija izskatīs un konceptuāli atbalstīs nākamā gada budžeta likumprojektu un teju 50 pavadošo likumprojektu paketi.
Pirmajā lasījumā komisija nākamā gada budžetu varētu skatīt novembra sākumā.
Čakša uzsvēra, ka vēl priekšā ir likumprojekti, kas skar sociālās jomas, kas varētu raisīt plašākas diskusijas. Vienlaikus viņa norādīja, ka pašlaik darbs pie nākamā gada budžeta notiek raiti, pateicoties iepriekšējām diskusijām un skaidriem ministriju mērķiem, kas palīdz deputātiem labāk izprast situāciju.
Runājot par opozīcijas priekšlikumiem, Čakša uzsvēra nepieciešamību skatīt tos sistēmiski, ņemot vērā budžeta komisijas galveno uzdevumu - nodrošināt finanšu stabilitāti. Ja priekšlikumiem nav skaidru finansējuma avotu, svarīgi ir piedāvāt efektivizācijas risinājumus, viņa uzsvēra.
Viņa piebilda, ka šobrīd opozīcijā vairāk izskan idejas par izdevumu samazinājumiem, nevis palielinājumiem.
Iepriekš Čakša aģentūrai LETA teica, ka budžeta izskatīšanas procesā deputātiem rodas jautājumi, kas liecina par nepieciešamību skaidrāk definēt mērķus un to sasniegšanai paredzēto finansējumu. Viņa norādīja, ka izpratne par šo sasaisti nav viennozīmīga, īpaši Izglītības un zinātnes ministrijas gadījumā, kur bijis grūtāk saprast, vai ir skaidri formulēts sasniedzamais rezultāts.
Čakša uzsvēra, ka katrai ministrijai būtu skaidri jāformulē savi mērķi, un pieļāva, ka citās jomās varētu būt iespējami ietaupījumi. Viņas ieskatā viena no būtiskākajām jomām ir procesu sakārtošana. Budžeta komisijas vadītāja norādīja arī uz programmu pārklāšanos un nepieciešamību saprast, kuras lietas var īstenot nekavējoties, bet kurām nepieciešams ilgāks laiks.
2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
