Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.
Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.
Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.
Patlaban elektroautomašīnu novietošana RS autostāvvietās ir bez maksas, un daudzi šo iespēju izmanto arī Vecrīgā. Iepriekš izskanējušas idejas, ka varētu ierobežot laiku, cik ilgi elektroauto drīkst novietot stāvvietā bez maksas.
Kā vēstīja "de facto", Rīgas domes Attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) pievienojas idejai par laika limitu ieviešanu elektroautomobiļu novietošanai bezmaksas stāvēšanai. To atbalsta arī Rīgas domes priekšsēdētājs drošības jautājumos Edvards Ratnieks (NA), kurš gan pats ar šādu iniciatīvu nenākšot klajā, bet gaidīšot priekšlikumus.
LETA jau ziņoja, ka pieaugošā autostāvvietu noslodze Rīgas centrā tika aktualizēta kā problēma arī Pilsētas attīstības departamenta vasarā rīkotajā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskā plānojuma prezentācijā.
Tas esot saistīts, pirmkārt, ar dotajām tiesībām elektroauto stāvēt bez maksas ielu malās izveidotajās stāvvietās. Otrkārt, autostāvvietu noslodze pieaugusi, jo iedzīvotājiem, kuri novieto savus auto pie dzīvesvietām, tiek prasīta simboliska maksa.
Šī situācija radot pārblīvējumu ielās un pilsētas centra apmeklētāju neapmierinātību, jo viņi nevar iebraukt centrā, uz salīdzinoši īsu laiku nolikt auto un izdarīt plānotos darbus.
Lai samazinātu auto sablīvējumu ielās, esot iespējami dažādi risinājumi, piemēram, ieviest stāvēšanas limitus. Neejot pret kopējo valsts un Eiropas politiku, var noteikt visiem vienotus noteikumus, ka auto var stāvvietā atrasties ne ilgāk par, piemēram, četrām stundām vai tamlīdzīgi.
Taču risinājumi nedrīkstot būt kā sods autovadītājiem. Drīzāk ir jāuzlabo publiskā ārtelpa, to labiekārtojot un veicinot pazemes vai daudzstāvu autostāvvietu veidošanos.


