Pasaulē
Savukārt pārējiem pasažieriem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies pašiem reģistrēt biļeti, brauciena biļetes reģistrāciju nodrošina konduktors.
PV skaidroja, ka biļešu reģistratori ir ieviesti un darbojas visos jaunajos elektrovilcienos. Vienlaikus pārejas periodā, kas varētu ilgt līdz gada beigām, visu pasažieru biļetes vilcienos papildus pārbaudīs arī konduktori, pārliecinoties, vai pasažieri ir apguvuši jauno biļešu reģistrēšanas kārtību.
Nepieciešamības gadījumā konduktori paskaidro, kā reģistratori darbojas un palīdz biļeti reģistrēt.
Biežākie iemesli, kāpēc biļešu reģistrācija var neizdoties, ir biļetes pietuvināšana reģistratora digitālajam ekrānam, nevis optiskajam sensoram, kas izvietots ierīces labajā sānā. Tāpat biļešu reģistrācija var neizdoties, ja biļetes attālums tiek strauji mainīts, tuvinot to sensoram un veicot reģistrēšanu, kā arī papīra biļetes saburzīšana pirms biļetes reģistrēšanas.
Tāpat neliela aizķeršanās novērota ar e-biļešu reģistrēšanu, jo atsevišķos brīžos nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, lai informācija par e-biļeti pēc tās iegādes parādītos reģistratoru sistēmā un varētu notikt veiksmīga e-biļetes reģistrācija.
PV skaidroja, kas tas ir daļēji saistīts ar datu pārnesei nepieciešamā interneta pārklājuma noturību, piebilstot, ka elektrovilcieni pārvietojas ne tikai Rīgas teritorijā, bet arī ārpus pilsētām un apdzīvotām vietām, kur ne visur interneta pārklājums ir vienlīdz stabils.
Patlaban kopā ar reģistratoru sistēmas izstrādātāju un citām iesaistītajām pusēm, tostarp interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, PV strādā, lai paātrinātu informācijas par e-biļetēm pārneses laiku uz reģistratoru sistēmu.
Paredzēts, ka arī pēc pārejas perioda beigām, kad pasažieri būs apguvuši jauno biļešu reģistrēšanas kārtību, konduktori vilcienos paliks. Samazinoties biļešu reģistrēšanas funkcijai, plānots, ka konduktori nodrošinās visaptverošāka atbalsta servisa sniegšanu pasažieriem, piemēram, informēs par stacijām, palīdzēs risināt ar komfortu un drošību saistītus jautājumus. Tāpat konduktori izlases veidā turpinās veikt arī biļešu kontroli.
LETA jau vēstīja, ka kopš šā gada septembra visos jaunajos elektrovilcienos, kas piedalās satiksmē, sākuši darboties biļešu reģistratori.
Biļešu reģistratori atpazīs gan visu veidu papīra, gan elektroniski iegādātas biļetes, tostarp arī bagāžas biļetes. Katrā elektrovilcienā pieejami 16 biļešu reģistratori.
Tāpat ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Šogad septembra beigās Latvijā bija nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni. Patlaban notiek 31.vilciena pieņemšanas process, kas tuvākajā laikā tiks pabeigts, savukārt 32.vilciens ir komplektēšanas stadijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
