Pasaulē
Politiķis, komentējot sabiedrisko mediju ieceri rīkot Eiropas Parlamenta (EP) debates krievu valodā, pauž nostāju, ka savā ziņā šī diskusija esot turpinājums 2023.gadā sāktajai sarunai par Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un "lsm.lv" pāreju uz satura veidošanu latviešu valodā no 2026.gada.
Rinkēvičs domā, ka diskusijas esot zaudējušas fokusu. Pēc viņa vārdiem, pirmā sarunu tēma ir par valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojumu valstiskos procesos, otrā - par mediju, īpaši sabiedrisko mediju, neatkarību, savukārt trešā - kā efektīvāk uzrunāt to cilvēku daļu, kas joprojām atrodas "Kremļa propagandas orbītā".
Valsts prezidents klāsta, ka atbilstoši Satversmei sabiedrisko un politisko procesu valoda un valsts valoda, līdz ar to arī publiskām priekšvēlēšanu debatēm esot jānotiek latviešu valodā. Rinkēvičs atzīst, ka "iepriekš daudzas lietas ir notikušas krieviski", "taču, notikumiem attīstoties, mainās apstākļi, ievērojamas daļas sabiedrības viedoklis un noskaņojums. Tas, kas kādreiz bija pieļaujams vairs nav un otrādi". Īpaši strauji situāciju ietekmējot Krievijas iebrukums Ukrainā.
Vienlaikus viņš nenoliedz, ka komunikācijai var tikt izmantotas arī mazākumtautību valodas, kā to paredz Satversme un likumi, taču "jāatceras, ka Latvijā ir vairāk par vienu mazākumtautību".
Runājot par sabiedriskajiem medijiem un redakcionālo neatkarību, prezidents pauž pārliecību, ka tajos strādā "profesionāli un patriotiski" žurnālisti. Prezidenta ieskatā, viņu ieguldījums valsts demokrātijas stiprināšanā un attīstībā ir nenovērtējams. "Visa veida ķengas par valsts nodevējiem, tautas ienaidniekiem, piekto kolonnu, Kremļa pakalpiņiem ir absolūti nepieņemamas un nosodāmas. Tieši draudi un aicinājumi fiziski izrēķināties ir sodāmi saskaņā ar likumu. Nosargāt redakcionālo neatkarību nav viegli," ierakstā klāsta prezidents.
Viņš spriež, ka redakcionālā neatkarība ir liela atbildība "sabiedrības priekšā skaidrot savus lēmumus un izvēles, pamatot tās, atbildēt uz jautājumiem un kritiku". Rinkēvičs domā, ka ikvienam sabiedrības loceklim, arī politiķim, ir tiesības izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus un kritizēt jebko. Viņaprāt, ir svarīgi, lai uz jautājumiem tiek sniegtas atbildes un kritika tiek atspēkota. Rinkēvičs uzsver, ka nevienai amatpersonai nav tiesību norādīt sabiedriskajiem vai komercmedijiem, kādu sižetu taisīt, kādus jautājumus uzdot vai neuzdot.
"Šobrīd gribētos redzēt mierīgu, faktos un praksē pamatotu redakcionālās izvēles skaidrojumu par EP kandidātu debatēm krievu valodā LTV un "lsm.lv". Jautājumi ir vairāki. Vai ir pētīta iepriekšējo Saeimas un EP vēlēšanu debašu krievu valodā rezultativitāte, vai iedomātai mērķauditorijai pētījumu formā ir pajautāts, vai tas viņiem ir noderīgi, vai ir interese," spriež Valsts prezidents.
Arī viņš izcēlis, ka vairākas partijas ir atteikušās no dalības šajās debatēs, tāpēc jautājums esot arī par to, kā iespējams nodrošināt līdzvērtīgu informāciju, iztirzājumu elektorātam par visu partiju piedāvājumu. Tāpat esot jautājums, vai tik "sakaitētā atmosfērā" būs iespējams sasniegt mērķi - kvalitatīvu diskusiju, vai ir apsvērta ideja par debašu rīkošanu latviski, nodrošinot tulkojumu.
Savukārt runājot par informatīvās telpas "atkarošanu no Kremļa", prezidents vien konstatē, ka par šo tēmu tiek spriests "jau labu laiku" un ka "tie, kas joprojām saņem informāciju no Krievijas propagandas, nav sasniegti ne ar raidījumiem latviski, ne krieviski, tāpēc ir jāsaprot iemesls, kāpēc tā notiek", bet savu redzējumu par risinājumu prezidents ierakstā nav sniedzis.
"Pēdējās dienās mani ir aicinājuši atlaist, sodīt, nolamāt un ko tik vēl nedarīt ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), LTV, Latvijas Radio un "lsm.lv". Valsts prezidentam demokrātiskā valstī tādu tiesību nav," pauž Rinkēvičs.
Kā vēstīts, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri rīkot sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.
