Pasaulē
Par Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā balsoja koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", kā arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā". Savukārt pret Braži balsoja "Stabilitātei" frakcija, un balsojumā atturējās Nacionālā apvienības deputāti.
"Ārpolitika ir Latvijas seja - jebkurš deputāts, kurš dodas vizītē ārvalstīs, ir arī kā diplomāts, kurš pārstāv mūsu valsti starptautiski," pauda Siliņa, akcentējot, ka jebkurš deputāts var lobēt Latvijas ekonomikas intereses pasaulē.
Premjerministre akcentēja, ka Bražei ir liela pieredze ģeopolitikas un drošības jautājumos, tāpēc Siliņai ir pārliecība, ka jaunievēlētā ārlietu ministre spēs ļoti aktīvi strādāt šajās jomās. Braže būs cīnītāja, kura veidos valstu koalīcijas kopīgo interešu jautājumos un pārstāvēs Latviju pēc labākās sirdsapziņas, izraudzīto ārlietu ministri slavēja Siliņa.
Runājot par ārpolitikas aktualitātēm, Ministru prezidente akcentēja, ka tas ir Latvijas panākums, ka Eiropas Savienībā aktīvāk tiek strādāts pie tirdzniecības ierobežošanas ar Krieviju un Baltkrieviju. "Tas reizēm nemaz nav tik vienkārši - aizstāvēt un izskaidrot mūsu intereses un pozīciju. Domāju, ka Latvija joprojām kopā ar pārējām Baltijas un Skandināvijas valstīm ir flagmaņi, kas pašlaik joprojām iestājas par Latvijas, Ukrainas un Eiropas drošību," par darbu ārpolitikā ES starptautiskā līmenī uzsvēra Ministru prezidente.
Kā ziņots, Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Braži. Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.
Braži amatam virzīja Ministru prezidente Siliņa, kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.
Braže līdz šim bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē. Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.
Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioreisus.
