Pasaulē
Starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Vēl seši atbildētāji ir bijušais bankas padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Aleksejs Kutjavins.
Krastiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka viņa prasība ir vērsta pret deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem. Viņš lūdz tiesu solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda Guseļņikovu.
Viņš uzsvēra, ka radītie zaudējumi ir saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Rodžera Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus.
"Bankas prasījuma tiesības pret minētajām personām tika cedētas šiem jaunajiem investoriem, bet problēma ir tajā, ka noslēgtie cesijas līgumi neparedzēja tūlītēju samaksu - samaksa bija veicama pēc vairākiem mēnešiem, un par šādu labvēlību no bankas puses netika paredzēti nekādi nodrošinājumi, respektīvi, banka neko nesaņēma ķīlā," uzsvēra maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators.
Papildu minētajam banka vēl izsniegusi ievērojamu aizdevumu šiem investoriem, lai viņi varētu nopirkt to, ko vēlāk viņi it kā varētu ieķīlāt bankai, lai nodrošinātu savu uzņemto saistību pret banku izpildi. Tas, pēc Krastiņa domām, neatbilda likuma normām.
"Būtiski, ka šāda aizdevuma izsniegšanai vajadzēja saņemt visu valdes locekļu piekrišanu, bet tāda netika saņemta," pauž Krastiņš.
Viņā ieskatā tā bija prettiesiska un nolaidīga rīcība no bankas vadības puses, jo par šiem jautājumiem lēma gan bankas valde, gan padome, kā rezultātā bankai tika nodarīts norādītais zaudējums aptuveni 32 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka šajā lietā tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā. Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas. Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepiederot, izņemot daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā. Ar šiem īpašumiem būšot par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu.
Kā ziņots, "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. "PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Pēc bankas 2019.gada pārskatā minētā, Guseļņikovam, kuram iepriekš tiešā un netiešā veidā piederēja 95,97% bankas akciju, tobrīd piederēja 23,47% "PNB bankas" akciju, kamēr pārējiem akcionāriem piederēja kopumā 76,53% akciju, taču katram individuāli mazāk nekā 10%. Starp bankas akcionāriem esot Tamrazs, Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks.
