Tipiskākais nelikumīgu televīzijas pakalpojumu nodrošinātājs ir vidēja vecuma vīrietis, kurš jau agrāk strādājis legālā šādu pakalpojumu uzņēmumā, otrdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vitālijs Polovinskis.
Esošajā ģeopolitiskajā situācijā policija darot visu iespējamo, lai nepieļautu Kremļa naratīvu izplatīšanu Latvijā. Aizvadītajā gadā Valsts policija veikusi 1058 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes. 28 gadījumos sāktas administratīvo pārkāpumu lietas un sākti 13 kriminālprocesi, bet pieci kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanai, norādīja Polovinskis.
Šogad pirmajos trīs mēnešos veiktas jau 294 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes, sākot 16 administratīvā pārkāpuma lietas un četrus kriminālprocesus. Divas lietas nodotas kriminālvajāšanai.
Polovinska ieskatā darba rezultāti ir labi, un cerams, ka policija nākotnē saglabās tempu un rezultāti būs vēl labāki.
Raksturojot cilvēkus, kuri nodarbojas ar šo nelikumīgo pakalpojumu sniegšanu, Polovinskis norādīja, ka parasti tas ir 35-40 gadus vecs vīrietis, kuram ir iepriekšēja pieredze, strādājot uzņēmumā, kas nodrošināja interneta un televīzijas pakalpojumus. Šiem rūpala uzturētājiem ir iespēja iegūt iekārtas no Krievijas, kas nodrošina iespēju pieslēgties nelegālajam saturam. Paralēli šie cilvēki nodrošina klientiem iespēju veikt apmaksu. Patlaban gan apmaksa ir apgrūtināta, jo no ES ir sarežģīti apmaksāt rēķinus "pa taisno".
Vienlaikus ir novērota jauna parādība, kad nelegālā biznesa darboņi nodrošina iespēju pieslēgties produktam ne tikai no Latvijas, bet arī citām ES valstīm.
Policijas mērķis ir apkarot propagandas sekas Latvijā, proti, tos televīzijas kanālus, kas ir aizliegto kanālu sarakstā un ir pakļauti sankcijām. Pateicoties kopējam iestāžu darbam, atbildības pastiprināšanai un sabiedrības informēšanai pieprasījums pēc Krievijas kanāliem ir mazinājies, norādīja Polovinskis un piebilda, ka atsevišķos kriminālprocesos rūpala klientu loks bija vērojams vien pāris simti.
Vaicāts, vai atšķirības vērojamas Latvijas reģionu griezumā, Polovinskis norādīja, ka neapšaubāmi tehniski signālu ir vieglāk uztvert Latgalē, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Piemēram, pērn Rīgas reģionā, kurā apdzīvotības blīvums ir augstāks veikta, 781 pārbaude, bet Latgalē - 111. Šogad Rīgas reģionā šogad veikta 141 pārbaude, bet Latgalē 120 pārbaudes. "Pateikt, ka Latgales reģionā vairāk skatās Krievijas televīzijas kanālus nekā citur, mēs nevaram. Policija darbojas visā Latvijā un izdalīt atsevišķu reģionu mēs nevaram," norādīja Polovinskis.
Polovinskis gan mierināja, ka, apkarojot nelegālo rūpalu, policijas mērķis nav speciāli staigāt pa mājām, lai konstatētu, kādus kanālus skatās. Likumsargu mērķis ir rūpala uzturētāji.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš žurnālistus informēja, ka cīņa pret nelegāla satura izplatīšanu pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm, un sadarbība ar policiju ir kļuvusi daudz aktīvāka.
Pērn NEPLP veica 43 pārbaudes un vēl piecas pārbaudes kopā ar VP. 43 pārbaužu rezultātā NEPLP konstatējusi tikai vienu pārkāpumu, kas bijis maznozīmīgs un noslēdzies ar brīdinājumu. 2022.gadā situācija bija sliktāka. Šogad pārbaužu intensitāte turpinās, lai konstatētu, vai nenotiek nelegāla retranslācija. Šogad situācija esot būtiski uzlabojusies. Pērn NEPLP ierobežojusi 132 tīmekļa vietnes un 300 satura straumēšanas avotus.
Āboliņš atgādināja, ka Kultūras ministrijā patlaban tiek gatavoti grozījumi, kas palīdzēs stiprināt cīņu pret pirātismu, jo nelegālajām interneta vietnēm reklāmas izvieto arī Latvijas reklāmdevēji. Attiecīgi nauda, kas aiziet nelegālajām interneta vietnēm, aizplūst garām Latvijas medijiem, atzīmēja NEPLP vadītājs. Pirms trīs gadiem veiktais pētījums liecinot, ka nelegālā pirātisma nodarītie zaudējumi valsts budžetam ir aptuveni 30 miljoni eiro.
