Pasaulē
Komisija pēc vairāku mēneša starpposma bija kārtējo reizi sarīkojusi sēdi par trešo valstu pilsoņu, tostarp studentu legālas uzturēšanās uzraudzību Latvijā. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.
Kā norādīja komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS), acīmredzot sabiedrība vēlas redzēt "asāku rīcību", jo tomēr aptuveni 10 000 trešo valstu pilsoņu mācās Latvijā, lai gan, pēc komisijas priekšsēdētāja vārdiem, lielākā daļa ir "normāli studenti", tostarp tādi, kuri piestrādā par kurjeriem.
Briede nenoliedza, ka ir saprotama sabiedrības interese, jo pēdējo gadu laikā, salīdzinot ar 30 gadu senu pagātni, situācija ar ārvalstniekiem ir mainījusies. Patlaban arī ieceļotāju valsts piederības sadalījums ir mainījies un galvenā ieceļotāju grupa ir Indijas un Uzbekistānas pilsoņi, kuri ārēji ir viegli atpazīstami, un tādēļ varbūt sabiedrībai ir sajūta, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku, un sabiedrības ieskatā droši vien lielākā daļa no viņiem šeit uzturoties nelikumīgi.
"Bet tā nav. Šobrīd migrācijas situācija ir mainījusies tā, ka vismaz trīs reizes ir palielinājies to personu skaits, kas ieceļo saistībā ar nodarbinātību, ja salīdzina ar desmit gadu senu pagātni. Tāpat dubultojies ārvalstu studentu skaits. Vienlaikus ir ieradušies Ukrainas iedzīvotāji," uzsvēra Briede.
Kopumā patlaban Latvijā ir 132 000 ārvalstnieku, no kuriem 32 000 ir Ukrainas iedzīvotāji ar uzturēšanās atļaujām.
Jau ziņots, ka iekšlietu iestādes kopš janvāra veic pastiprinātas ēdienu kurjeru pārbaudes un to laikā ir konstatējušas vairākus pārkāpumus, noskaidroja aģentūra LETA.
