Oficiālā statistika liecina, ka cenu pieaugums pēdējos mēnešos ir ievērojami palēninājies. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,6%, bet salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri - par 3%, lai gan mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%.
Tomēr rīdziniekiem, kas iepērkas Centrāltirgū, jautājums par cenu kāpumu joprojām ir sāpīgs, daudzi par to vienkārši atsakās runāt:
“Nu ko lai saka? Cenas nemitīgi kāpj, viss kļūst dārgāks, lētāks nekas nepaliek. Tāda ir dzīve,” saka kāds sirms kungs, akurāti liekot pirkumus maisiņā.
“It kā nemanāmi, bet pamazītiņām viss kļūst dārgāks. Un tad tu pēkšņi redzi, ka tas, kas vēl nesen maksāja vienu eiro, tagad jau maksā pusotru,” sūdzas cits pircējs.
“Viss ir kļuvis ievērojami dārgāks. Es nemaz nerunāju par elektrību, komunālajiem pakalpojumiem, benzīnu..... Pārtikas produktu cenas ir ļoti augušas. Gaļa ir kļuvusi ļoti dārga,” saka vēl viens tirgus pastāvīgais apmeklētājs.

Noejot gar tirgus letēm, pirmajā brīdī viss neliekas nav tik briesmīgi. Dažas preces ir pat lētākas nekā lielajos mazumtirdzniecības tīklos. Piemēram, tomātus var nopirkt pat par 1 eiro kilogramā. Pārdevēji šo zemo cenu skaidro ar sezonu – Turcijā un Spānijā šogad ir laba raža. Bet vietējie... vietējo tomātu tirgū vienkārši nav.
Arī tirgotāji Piena produktu paviljonā apliecina, ka pēdējā laikā nav novērojuši strauju cenu kāpumu piena produktiem, olām un maizei.
“Cenas nav mainījušās jau ilgu laiku,” stāsta biezpiena pārdevēja. “Mums ir neliela vietējā saimniecība, tāpēc cenšamies cenas nepaaugstināt, ja vien nav īpašas nepieciešamības.”

No kurienes tad rīdziniekiem ir radies iespaids, ka cenas nemitīgi aug? Atbildi uz šo jautājumu mēs guvām Gaļas paviljonā:
“Gaļas cenas kāpj ļoti strauji. Īpaši aitas, liellopu un vistas gaļai,” atzīst svaigas gaļas pārdevēja, norādot uz tendenci, ka cenas strauji pieaug pieprasījuma pieauguma dēļ. Pēc mirkļa viņa atzīst: “Domāju, ka tas ir tāpēc, ka ir palicis vairāk migrantu. Viņi ņem daudz, bet cūkgaļu viņi vispār neēd, viņiem tā ir aizliegta. Tāpēc cūkgaļas cenas stāv uz vietas.
“Gaļa pastāvīgi kļūst dārgāka. Mēs katru nedēļu mainām cenu zīmes, un pirmdien jau atkal kļūs dārgāk,” piekrīt cits pārdevējs Gaļas paviljonā. “Nāciet un pārliecinieties paši.”
Ko var piebilst? Mēs atnāksim nākamnedēļ atkal un apskatīsimies, kā būs pieaugušas gaļas cenas, vai ir taisnība, ka cūkgaļas cenas ir “stāv uz vietas”. Paskatīsimies arī, vai cenu zīmes nemainīsies arī citiem produktiem. Runa, protams, neiet par delikatesēm Zivju paviljonā – tur ir sava pasaule, kur 550 eiro par ikru bundžiņu nevienu vairs neizbrīna.
