Pasaulē
Pusotru stundu ilgajās televīzijas debatēs, kuras CNN tiešraidē pārraidīja no studijas Atlantā, 81 gadu vecais ASV prezidents Džo Baidens minēja faktus un centās izskaidrot savu politiku un nostāju svarīgākajos iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos – no migrācijas un abortiem līdz atbalstam Ukrainai.
Taču viņš izskatījās un izklausījās tik nepārliecinoši, ka uzreiz pēc debašu beigām liberālie komentētāji un polittehnologi viens pēc otra sāka aicināt demokrātus izvirzīt citu prezidenta kandidātu.
Spriežot pēc reakcijām un komentāriem, Demokrātiskā partija bija nepatīkami pārsteigta par to, kā viņu kandidāts izklausījās un izskatījās. “Agresīva panika,” tā CNN raksturo Baidena partijas biedru noskaņojumu. “Katastrofa Džo Baidenam,” vēsta virsraksts žurnālā Atlantic.
“Baidens ir pavisam sašļucis,” prezidenta amata kandidāta partijas biedra viedokli virsrakstā citē izdevums Politico.
Uzreiz pēc debatēm ietekmīgais laikraksta New York Times publicists Nikolass Kristofs aicināja Baidenu atsaukt savu kandidatūru un beigt politisko karjeru. Izdevums, kas simpatizē demokrātiem, publicēja vairākus rakstus ar šādu vēstījumu.
Baidenam ir 81 gads, kas ir vairāk nekā jebkuram no viņa priekšgājējiem ASV prezidenta amatā, un republikāņi savā retorikā ir konsekventi izmantojuši vecuma faktoru, apgalvojot, ka Baidens vairs nav piemērots prezidenta amatam. Demokrāti iepriekš šos apgalvojumus noraidīja kā propagandu un pārspīlējumus, taču viņu reakcija uz debatēm liecina, ka viņi, iespējams, var izmainīt savu viedokli.
Tramps, kuram ir 78 gadi, ir tikai trīs gadus jaunāks par Baidenu. Viņš, savukārt, ir tendēts izplūst garās, reizēm nesaprotamās un dusmīgās runās par savu diženumu un pretinieku niecīgumu. Demokrāti mēdz uzsvērt, ka tik nenosvērts cilvēks nevar būt ASV prezidents, un pēdējās vēlēšanās lielākā daļa vēlētāju atbalstīja šo viedokli.
Toreiz Baidenu vēlētāji uztvēra kā disciplinētu un daiļrunīgu Amerikas politikas veterānu.
Taču šoreiz viņš runāja klusā un vājā balsī, un jau pirmajās 15 minūtēs, atbildot uz kādu jautājumu, bija sajūta, it kā viņš uz dažām sekundēm būtu “uzkāries”, cenšoties atcerēties, ko vēlas pateikt.
Tramps, no otras puses, neiesaistījās nemitīgos strīdos ar savu oponentu un debašu vadītājiem, atbildēja lakoniski un pēc vārda kabatā nemeklēja.
“Zelta kupoli”: ko Tramps domā par karu Ukrainā un Gazā?
Ja pirms četriem gadiem ārpolitikai vēlēšanu kampaņā nebija gandrīz nekādas nozīmes, tad tagad Amerika ir netieši iesaistīta divos asiņainos konfliktos, kas maina veselu reģionu likteņus – tā palīdz Ukrainai cīnīties pret Krievijas iebrukumu un atbalsta Izraēlu tās karā ar teroristu grupējumu “Hamās”.
Vadītāji uzdevuma kandidātiem jautājumu: vai viņi ir gatavi pieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina nosacījumus, lai izbeigtu karu Ukrainā?
Baidens izslēdza šādu iespēju, piebilstot, ka gadījumā, ja Putinam tiks ļauts iekarot Ukrainu, viņš pie tā neapstāsies un uzbruks NATO dalībvalstīm austrumos, piemēram, Polijai un Baltkrievijai (pēdējā valsts ir kļūda, jo Baltkrievija nav NATO dalībvalsts).
Tramps sacīja, ka Putins sapņojis iekarot Ukrainu un teicis viņam par to, taču darīt to viņu pamudinājis Baidens – vai drīzāk tas, kā viņš izveda karaspēku no Afganistānas, nespējot novērst paniku, vardarbību un haosu.
“Tā bija apkaunojošākā diena mūsu valsts vēsturē,” uzsvēra Tramps.
To pašu viņš teica par karu Gazā: pēc viņa domām, tas vienkārši nebūtu noticis, ja viņš būtu Baltajā namā, jo tad ASV nogrieztu finanšu plūsmu no Irānas un “Hamās” nebūtu varējis uzbrukt Izraēlai.
Kad raidījuma vadītājs uzdeva šo jautājumu vēlreiz, Tramps atbildēja, ka nepieņems Putina nosacījumus, taču atkārtoja savu solījumu izbeigt karu dažu mēnešu laikā, ja viņš uzvarēs vēlēšanās – vēl līdz savai inaugurācijas.
To pašu viņš teica arī par Volstrītas žurnāla žurnālistu Evanu Herškoviču, kurš Krievijā ir apsūdzēts safabricētā spiegošanas lietā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukraina “šajā karā neuzvar”, un pauda nožēlu par milzīgo nogalināto cilvēku skaitu un “tūkstošgadīgo pilsētu ar zelta kupoliem” iznīcināšanu.
Tramps arī nosauca Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par “labāko pārdevēju pasaulē”, komentējot Baidena administrācijas sniegto miljardiem dolāru lielo palīdzību un atbalstu Kijevai.
