Pasaulē
Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs, jo šī valoda nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.
Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka jautājums par otrās svešvalodas nodrošināšanu skolās pārrunāts ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sarunās akcentējot nepieciešamību veicināt un nodrošināt kādas no ES oficiālajām valodām kā otrās svešvalodas nodrošināšanu visās skolās. Tas jauniešiem un sabiedrībai kopumā ļaus pilnvērtīgāk līdzdarboties kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. "Šis ir brīdis, kad mums vairāk nekā jebkad ir jāstiprina Latvijas pamatvērtība - valsts valoda un stipra Latvija kopējā Eiropas Savienības saimē," pauž ministre.
Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no ES oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Otrā svešvaloda izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 4. klases.
Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, skolai jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Izvēli nosaka pati izglītības iestāde saskaņā ar iestādes attīstības mērķiem un sadarbībā ar izglītības iestādes padomi. IZM norāda, ka otras svešvalodas izvēlē liela loma ir arī vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem.
Kā liecina 2021.gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā - vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.
IZM skaidro, ka šobrīd, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, gan IZM, gan Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.
Lai veicinātu ES oficiālo valodu apguvi, IZM izstrādās grozījumus pamatizglītības standartā, nosakot, ka visās skolās kā otrā svešvaloda jānodrošina kāda no ES valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītībā.
Pārejas periods plānots trīs gadu garumā, lai skolas spētu nodrošināt otrās svešvalodas skolotāju skaitu - gan piesaistot jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu. Vienlaikus ministrija sākusi sarunas ar Latvijas Universitāti, lai pārrunātu jautājumus par svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.
Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli IZM un VISC pārstāvji atkārtoti akcentēja arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu seminārā. VISC vadītāja Liene Voroņenko aicināja izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES valodu lietojumu.
Pamatizglītības standarta grozījumu izstrādē tiks iesaistīti sadarbības partneri un sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai, aicinot ikvienu ieinteresēto piedalīties izvērtēšanā un izteikt priekšlikumus normatīvā dokumenta pilnveidē.
