NMPD direktora vietniece administratīvajos jautājumos Egita Mikšus uzsver, ka darbinieki izsaukumu laikā arvien biežām cieš uzbrukumos, tāpēc dienesta kā darba devēja prioritāte ir būtiski stiprināt darbinieku aizsardzības pasākumus.
Uzbrukumi izpaužas, piemēram, kā sitieni, arī draudēšana ar ieročiem un uzbrukumi ar nažiem, norāda Mikšus.
Šobrīd brigāžu darbiniekiem ir pieejama SOS poga rācijās - ziņu uzreiz saņem ārkārtas tālruņa dispečeri, kas lemj par papildu palīdzības nosūtīšanu un policijas iesaisti, kā arī ir pieejams psihologa atbalsts.
Darbinieku drošības stiprināšanai NMPD rosina nodrošināt arī ķermeņa kameras, kas varētu būt efektīvs veids, kā preventīvi iedarboties uz daļu agresīvi noskaņoto personu.
Brīdinājums par speciālā līdzekļa pielietošanu vai ķermeņa kameras ieslēgšana varētu atturēt agresīvi noskaņoto personu no tālākiem mēģinājumiem eskalēt situāciju, norāda dienestā.
Vienlaikus NMPD norāda, ka papildu būtu nepieciešamas arī darbinieku apmācības gan pašaizsardzībā, gan konfliktu risināšanā.
Turklāt dienestā atzīmē, ka paši NMPD darbinieki turpina aktualizēt jautājumu par apdraudējuma risku mazināšanu, uzsverot, ka nejūtas droši, pildot amata pienākumus. Kā vienu no galvenajiem risinājumiem drošības uzlabošanai darbinieki norādījuši tieši speciālos pašaizsardzības līdzekļus.
Dienestā uzsver, ka speciālā līdzekļa - gāzes baloniņa pielietošana būtu paredzēta tikai galējas nepieciešamības gadījumos, kad amata pienākumu izpildes laikā apdraudēta darbinieku veselība vai dzīvība.
Kā atzīst dienestā, līdzšinējie 30 uzbrukumi, kas notikuši 2022. un 2023.gadā bijuši ar gūtām traumām un secīgu darba nespēju. Kopumā vismaz trīs gadījumos dienā NMPD brigādes izsaukuma kartē norāda saskarsmi ar agresīvu pacientu.
Dienestā uzsver, ka tā ir tikai "aisberga redzamā daļa", jo katrs darbinieks varot izstāstīt vismaz trīs stāstus, kad viņam draudēts ar nažiem un ieročiem.