Kā jau vairakkārt esam rakstījuši, saskaņā ar Civillikumu ir neatraidāmie mantinieki, kuriem pienākas viņu neatņemamās daļas. Neatraidāmie mantinieki ir pārdzīvojušais laulātais un mirušā lejupējie radinieki, bet, ja nav lejupējo radinieku, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie radinieki.
Neatņemamā daļa
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Konkrēto daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis mantojuma atstājēja nāves dienā.
Personai, kurai ir tiesības uz obligāto daļu, ir jāpaziņo savas tiesības uz neatraidāmo mantojuma daļu līdz notāra uzaicinājumā noteiktajam termiņam. Ja persona līdz šā termiņa beigām savas tiesības nedeklarē, tiek atzīts, ka tā ir atteikusies no šīm tiesībām.
Mantošanas kārtību
Attiecībā uz mantošanas kārtību, atbilstoši Civillikuma 404. pantam pirmām kārtam manto pārdzīvojušais laulātais un bez pakāpju tuvuma izšķirības visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesības mantot (bērni, mazbērni).
Dāvināšana un mantošana
No iepriekš minētās vēstules var secināt, ka dzīvoklis bija jūsu mammas atsevišķs īpašums, tāpēc viņa varēja brīvi rīkoties ar to bez jaunā laulātā piekrišanas, tostarp uzdāvināt to jums.
Tā kā dāvinājums ir bezatlīdzības darījums, saskaņā ar 1922. pantu, ja dāvinājums tiek veikts tādā apmērā, ka personām, kurām ir tiesības uz obligāto daļu, nepaliek pat viņu neatņemamās daļas, tām ir tiesības prasīt, lai dāvinātājs tām šīs daļas atdod.
Tādējādi jūsu mātes otrais vīrs ir viņas neatraidāmais mantinieks, tāpēc viņam ir tiesības uz neatņemamo mantojuma daļu.
Jūs arī norādījāt, ka jūsu mātei nav bijis cita īpašuma. Līdz ar to jūsu mātes otrais vīrs ir tiesīgs pieprasīt no jums savu neatņemamo daļu, tomēr saskaņā ar Civillikuma 423. panta otro daļu viņš nevar prasīt dzīvokļa daļu, bet tikai savas neatņemamās daļas izmaksu naudā.