Pasaulē
Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.
Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.
Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.
"Orkla Latvija" pārstāve atzīmēja, ka klimata izmaiņas un izaicinājumi ar laikapstākļiem ietekmē ne tikai vietējos lauksaimniekus, bet arī piegādātājus citviet pasaulē. Piemēram, patlaban novērots rapšu eļļas izmaksu pieaugums, kas skaidrojams ne tikai ar kultūraugu slikto ražu, bet arī ar lauksaimniecības platību samazināšanos.
Pēc viņas teiktā, Eiropas eļļas augu sēklu tirgus ilgtermiņa perspektīvas joprojām ir pesimistiskas, un laikapstākļi kultūraugu ražas novākšanas periodā būs izšķiroši turpmākai situācijas attīstībai.
Bagātā rezumēja, ka kopumā izejvielu cenu svārstības nav nekas neparasts, tādēļ galvenais nosacījums ir plānošana un alternatīvu variantu sagatavošana.
"Orkla Latvija" lielākajai daļai izejvielu ir apzinājusi dažādus piegādātājus, kas nepieciešamības gadījumā varēs nodrošināt nepieciešamās preces vai pakalpojumus. Šāda preventīva rīcība ļaušot izvairīties gan no ražošanas nobīdēm, gan potenciāli samazināt izmaksu pieaugumu.
LETA jau vēstīja, ka valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platības 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisku lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.
Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus patlaban vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.
Savukārt līdz 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro.
Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
ZM akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
Jau ziņots, ka "Orkla Latvija" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 112,8 miljoni eiro, kas ir par 1,8% mazāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa sasniedza gandrīz trīs miljonus eiro.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. "Orkla Latvija" koncernā ietilpst SIA "Latfood Agro", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "Staburadze".
Uzņēmums ietilpst Norvēģijas koncernā "Orkla". Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu čipsi", "Spilva", "Gutta" un citus zīmolus.
