Mitrevics uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā dzīves dārdzība ir augusi jo īpaši strauji un pabalsta summa vairs nenodrošina to pašu pirktspēju, ko 2014.gadā. Deputāts pauž, ka šī summa ir "ikdienas izaicinājums ģimenēm, kuru atbalsta sistēma ir iestrēgusi tālu pagātnē".
Viņaprāt, Latvijā bērnu un ģimenes atbalsta sistēma joprojām cieš no pasaules finanšu krīzes laika lēmumiem, kas tika pieņemti vairāk nekā pirms desmit gadiem - daudzas normas neesot pārskatītas, un līdz ar to tas ietekmē arī zemos Latvijas dzimstības rādītājus ES, kas turpina sarukt.
Mitrevics apgalvo, ka dzimstības rādītāju kritumu nevajadzētu attaisnot kā kopīgu fenomenu visā Eiropā, bet gan jāmeklē specifiski šīs problēmas cēloņi tepat.
"Kopš 2017.gada mums nav Dzimstības veicināšanas stratēģijas, tai skaitā, bērna, ģimenes vērtību un pratības stiprināšana, negatīvo pieredžu atspēkošana, plašāks mājokļa un ikdienas pakalpojumu atbalsts, pirmā un otrā bērna dzimstības veicināšanas politika un citi pasākumi. Bet viskliedzošākie ir nenovērstie krīzes laikā pieņemtie pabalstu un nodokļu politikas lēmumi, kas ievērojami kavē ģimeņu atbalsta sistēmas attīstību un bremzē dzimstību," klāsta politiķis.
Viņa ieskatā, vairāk nekā desmit gadus bērna kopšanas pabalsts inflācijas ietekmē ir devalvēts, un ģimenes, kurās piedzimst bērns, tiek nostādītas finansiāli neapskaužamā situācijā.
Tāpat deputāts vērš uzmanību, ka 2019.gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu bija 100% apmērā no neapliekamā minimuma, bet šobrīd tas ir tikai 50% - viņaprāt, nākamgad tas būs vairs tikai 49%.
Jau vēstīts, ka Saeima iepriekš noraidījusi opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu nesamazināt vecāku pabalstu par 50%, ja vecāks ir nodarbināts.
Patlaban likums nosaka, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs ir nodarbināts, tostarp arī uz nepilnu laiku, par 50% tiek samazināts uz darbinieka un viņa darba devēja iepriekš veiktajām valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) balstītais vecāku pabalsts.
NA uzskata, ka šāda norma ir pretrunā ar dzimumu līdztiesību un kavē abu vecāku līdzvērtīgu iesaistīšanos bērna aprūpē jau pirmajā bērna dzīves gadā, jo nepamatoti samazina sociālās garantijas ģimenēm, kurās abi vecāki ir samazinājuši darba slodzi un solidāri uzņemas bērna kopšanas rūpes.