Pasaulē
Drēģeris atzīmēja, ka Valsts prezidents piektdien uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.
Valsts prezidents ir pārliecināts, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs uzskata, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.
Valsts prezidents uzsver, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.
"Nākamais Ministru kabinets varēs piedāvāt savu redzējumu, kā veidot fiskāli atbildīgu valsts budžetu nākamajiem gadiem, kam būs jānodrošina līdzekļi valsts aizsardzībai 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tie ir tikai daži no darāmajiem darbiem, ko šodien sarunās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem esmu uzsvēris," pauda Valsts prezidents.
Valsts prezidents turpinās konsultācijas sestdien, 16. maijā, plkst. 14.45 Rīgas pilī, atkārtoti tiekoties ar visiem Saeimas frakciju deleģētajiem pārstāvjiem. Savukārt Rinkēviča paziņojums masu medijiem plānots sestdien plkst. 16.
Rinkēvičs piektdien Rīgas pilī sāka politiskās konsultācijas ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem par turpmāko rīcību valdības krīzes apstākļos.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu "Apvienotā saraksta" (AS) deputāts Edvards Smiltēns sprieda, ka partijām nevienojoties, pastāv iespējas, ka tiek veidota mazākuma valdība.
Vienlaikus viņš norādīja, ka joprojām ir iespējas vienoties un izveidot plašāku koalīciju. Smiltēns atzina, ka partijas "strādās brīvdienās", lai saprastu citu kolēģu pozīcijas un viedokļus.
Politiķis pauda, ka attiecībā uz partneru izvēli koalīcijas izveidei patlaban nevajadzētu "vilkt sarkanās līnijas", bet tā vietā mēģināt atrast "zaļās līnijas".
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka AS premjera amata kandidāts ir Andris Kulbergs, bet politiskais spēks pieļauj arī darbību citos sadarbības modeļos. Tavars norādīja, ka šobrīd svarīgākais ir darāmo darbu saraksts. Kulbergs piebilda, ka no AS puses šie darbi jau esot definēti.
Tavars vērtēja, ka Kulbergs esot pieredzējis politiķis, savukārt Kulbergs apliecināja gatavību jau šobrīd vadīt valdību.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valdības veidošanā ir gatava plašai sadarbībai, vienlaikus neizslēdzot mazākuma valdību, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem teica ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Krauze pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem pavēstīja, ka partija izklāstījusi savu redzējumu par valdības veidošanu. Krauze norādīja, ka ZZS ir gatava iesaistīties valdības veidošanā un vēloties "iespējami plašu" jauno valdību.
"Mums nav sarkano līniju, izņemot prokremliskos spēkus," sacīja politiķis, piebilstot, ka viens no scenārijiem ir arī nonākšana pie mazākuma valdības.
Vienlaikus Krauze uzsvēra, ka jaunu koalīciju nevar izveidot, turpinot savstarpējos strīdus. "Ir jāsāk strādāt pie prioritātēm un budžeta jautājumiem, jo valdība, kas balstās strīdos, nespēs efektīvi darboties," izteicās politiķis.
Komentējot politisko situāciju, ZZS līderis norādīja, ka partija "Progresīvie" ieņēmusi asu pozīciju, tomēr domstarpību jautājums attiecas uz visiem politiskajiem spēkiem. Pēc viņa teiktā, ir jūtams, ka "Progresīvie" šobrīd vairāk noskaņoti darbam opozīcijā.
Nacionālā apvienība (NA) jaunajā valdībā būtu gatava strādāt arī gadījumā, ja tās izveidi uzticētu citam politiskajam spēkam, žurnālistiem teica NA valdes priekšsēdētaja Ilze Indriksone pēc tikšanās ar Valsts prezidentu.
Viņa akcentēja, ka tikšanās laikā pārrunāti gan tuvākie darbi, gan paredzētais laika ietvars valdības veidošanas procesā.
Kā uzsvēra politiķe, vienas no galvenajām prioritātēm ir iekšējā un ārējā drošība, tostarp pretgaisa aizsardzības stiprināšana, lai iedzīvotāji justos droši un tiktu savlaicīgi informēti. Tāpat esot jāsāk gatavošanās valsts budžetam, skaidri izvērtējot gan valsts iespējas, gan vajadzības.
Indriksone arī akcentēja nepieciešamību mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt lēmumu pieņemšanu, lai nekavētu uzņēmējdarbības attīstību un nezaudētu potenciālos investorus kaimiņvalstu labā. Vienlaikus tikšanās laikā pārrunāta vēlēšanu drošība, kas, pēc viņas teiktā, ir būtiska, lai nodrošinātu uzticamu un drošu vēlēšanu procesu.
Savukārt NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot rīcībspējīgu valdību, kas spētu īstenot minētās prioritātes. Viņš norādīja uz potenciālo koalīcijas modeli, kurā JV nebūtu vadošā partija.
Indriksone atzīmēja, ka politiskais spēks ir gatavs sadarboties gan vienas, gan citas partijas vadībā, ja vien tiek īstenoti valstij svarīgi uzdevumi. Viņa piebilda, ka gala lēmums par to, kam uzticēt valdības vadīšanu, ir Valsts prezidenta ziņā.
Dzintars pauda piesardzīgu optimismu par sadarbības iespējām ar potenciālajiem partneriem, norādot, ka arī citām partijām neesot kategorisku uzstādījumu vadīt valdību. "Ir jāspēj nolikt domstarpības malā," viņš sacīja.
Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem akcentēja, ka JV ir gatava gan veidot jaunu valdību, gan iesaistīties citu partiju veidotā valdībā kā partneris.
Jurēvics piebilda, ka pēdējā laikā publiskajā telpā parādījušies "daudzi potenciāli augstu amatu kandidāti", bet JV patlaban nevirza jaunu premjera amata kandidātu, un šis jautājums konkrētajā tikšanās reizē nav ticis apspriests. Viņš neizslēdza, ka JV premjera amata kandidātu varētu virzīt, valdības veidošanas sarunām ieilgstot.
JV politiķis pauda, ka JV ir arī gatava vadīt jauno koalīciju. Reizē JV nav gatava sadarboties ar partiju "Latvija pirmajā vietā" un no "Stabilitātei" ievēlētajiem deputātiem, savukārt pret citiem potenciālajiem partneriem iebildumu neesot. Partija neiesaistītos tādas valdības izveidē, kas būtu pretrunā ar valsts interesēm.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Valdības koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. "Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību. Pēc dienas pauzes Siliņa izvēlējās demisionēt, negaidot Saeimas lēmumu par viņas gāšanu.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Pašlaik iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmušās NA, ZZS un AS, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp JV.
NA frakcijā pašlaik ir 12 deputāti, AS - 13, bet ZZS - oficiāli 16, tomēr partija rēķinoties ar 18 balsīm, tātad bez ceturtā partnera vairākumu nodrošināt nav iespējams. JV frakcijā pašlaik ir 25 deputāti, "Progresīvo" - deviņi, bet LPV - astoņi, bet 17 deputāti skaitās pie frakcijām nepiederoši, tomēr vairums no viņiem pamatā sadarbojas ar kādu no esošajām sešām frakcijām.
