Pasaulē
Muzeja dedzināšanas krimināllietā sākotnēji aizturētā sieviete tomēr nav bijusi iesaistīta noziegumā, turklāt pašreiz iegūtā informācija neliecina, ka muzeja dedzināšanā būtu veikta Krievijas specdienestu uzdevumā, aģentūrai LETA iepriekš atzina prokuratūrā.
Saskaņā ar apsūdzību viens no apsūdzētajiem 2024.gada sākumā, izciešot brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā, telefonsarunas laikā pierunāja savu paziņu Vitāliju Lukjanoviču par 4500 ASV dolāriem sameklēt personu, kura izsistu kādai ēkai logu un iemestu tajā pudeli ar degmaisījumu.
Pēc tam Lukjanovičs sameklēja Razmericu, kurš piekrita par 2000 eiro veikt dedzināšanu.
Turpmākās saziņas laikā, pasūtītājs caur Lukjanovičs nodeva informāciju dedzinātājam, ka jāaizdedzina būs tieši Okupācijas muzejs, kā arī ar citas personas starpniecību nodeva naudu nozieguma veikšanai.
Abi apsūdzētie ieradās Rīgā un izgatavoja pudeli ar degmaisījumu. Pēc tam ap pusnakti aizgāja uz Vecrīgu, kur dedzinātājs ar paštaisītu āmuru izsita Okupācijas muzeja ēkas pirmajā stāva loga stiklu un iesvieda pudeli ar degmaisījumu ēkas iekšpusē, izraisot ugunsgrēku apmēram 0,5 kvadrātmetru platībā.
Ar savām darbībām apsūdzētie iznīcināja un sabojāja Latvijas Okupācijas muzeja biedrības mantu vairāk nekā 10 000 eiro apmērā.
Visi trīs apsūdzētie atrodas ieslodzījumu vietā. Starpnieks un izpildītājs tikai aizturēti pāris dienas pēc dedzināšanas un viņiem kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, bet pasūtītājs turpina izciest viņam iepriekš piemēroto sodu - brīvības atņemšanu.
Visi apsūdzētie ir agrāk sodīti.
Starpnieks un izpildītājs savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzinuši pilnībā un nožēlo izdarīto, savukārt pasūtītājs, kurš atradās cietumā, savu attieksmi pret apsūdzību paust atteicies.
Par šāda nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem, vai bez tās.
