Nopietna diagnoze: ko var izdarīt robots?

Kā robotizētā radioķirurģiskā sistēma “Kibernazis” (CyberKnife) palīdz cīnīties ar ļaundabīgiem un labdabīgiem audzējiem

…Smadzeņu audzējs… Izdzirdot šādu diagnozi, cilvēku pārņem apjukums un šoks, jo runa ir par viskomplicētāko orgānu – cilvēka smadzenēm. Pirmā doma ir – kas mani tagad sagaida? Invaliditāte, smagas operācijas, elementāru spēju un iemaņu zaudēšana? Lielai daļai sabiedrības šī veselības problēma vēl joprojām asociējas ar ko šausmīgu un neārstējamu. Taču tas tā nav! Un par to ir jārunā!

Smadzeņu audzēju diagnostikas un ārstēšanas metodes pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušās. Ir radītas mūsdienīgas tehnoloģijas, kas salīdzināmas ar kosmiskajām izstrādnēm, ļaujot veiksmīgi cīnīties un uzvarēt šo slimību. Turklāt ir jāsaprot, ka audzējiem ir simtiem veidu – tie var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi.

Saslimstība ar primārajiem galvas smadzeņu audzējiem ir vidēji 12-14 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā.

Iesēdies galvā...

Lielākā daļa ļaundabīgo audzēju parasti ir saistīta ar gēnu bojājumiem. Visbiežāk tās nav iedzimtas ģenētiskās mutācijas, bet gan bojāti gēni, kas uzkrājas cilvēka organismā viņa dzīves laikā. Tāpēc ar pārmantošanu smadzeņu audzējam parasti nav nekāda sakara. Citiem vārdiem, smadzeņu audzējs var rasties ģimenēs, kurās neviens ar to līdz šim nav saskāries, un tieši pretēji – smadzeņu audzēja slimnieka ģimenes locekļiem risks saslimt ar to nav lielāks kā parastiem cilvēkiem.

Medicīna pagaidām nespēj viennozīmīgi atbildēt, kāpēc attīstās primārie galvas smadzeņu audzēji, respektīvi tādi, kas rodas cilvēkiem, kuriem nav citas onkoloģiskas diagnozes. Diemžēl, neskaitot primāros, ir arī sekundārie audzēji jeb citu orgānu (krūšu dziedzeru, plaušu, melanomas u.c.) audzēju metastāzes, kas “izpletušās” uz smadzenēm.

Faktiski pirmo reizi šī problēma tika pieminēta 19. gadsimta pēdējā ceturksnī, galvenokārt tāpēc, ka pārsvarā visas smadzeņu operācijas daudzu gadsimtu garumā nenovēršami beidzās ar pacienta nāvi.

Pirmās veiksmīgās audzēju operācijas tika veiktas tikai 19. gadsimta beigās. Tā, 1879. gadā skotu ķirurgs Viljams Makjūens veiksmīgi izoperēja meningiomu (audzēju, kas veidojas no smadzeņu apvalka audiem) jaunai pacientei, kura pēc operācijas nodzīvoja vēl 8 gadus.

Vilhelma Rentgena atklātais starojums izraisīja īstu apvērsumu galvas smadzeņu audzēju diagnostikas un ārstēšanas jomā. Otrs līdzīga mēroga izrāviens notika pagājuša gadsimta 70.-80. gados, parādoties datortomogrāfijai un magnētiskajai rezonansei. Patiesībā tad arī sākās reāla cīņa ar šīm diagnozēm, taču jebkurā gadījumā audzēja operācijas sekas un mokošā rehabilitācija bija smagākas par pašu operāciju...

Šodien viss ir kardināli mainījies. Par to runāsim mūsu šodienas apaļā galda diskusijā.

“Nekrist panikā, bet steigšus pie ārsta!”

Mūsdienās smadzeņu audzējus var ne tikai kvalitatīvi diagnosticēt, bet arī efektīvi ārstēt!

Mūsu konsultanti ir vadošie Eiropas speciālisti galvas smadzeņu jaunveidojumu ārstēšanas jomā – neiroķirurgs, profesors Igors AKSIKS un neiroradioķirurģijas eksperts, ārsts Vladislavs BURIKS.

Profesors Igors AKSIKS 

Ārsts Vladislavs BURIKS

Apaļā galda norises vieta – Sigulda (Latvija), Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs “Sigulda” (SRC Sigulda). Šobrīd šī ir vienīgā klīnika Baltijas valstīs, kurā cīņai ar jebkura veida audzējiem tiek izmantota inovatīvā tehnoloģija “Kibernazis” (CyberKnife).

– Smadzeņu audzējs – tas ir šausmīgi … Kas tā ir par diagnozi?

Dr. Vladislavs BURIKS: - Mēs bieži dzirdam pacientus sakām “galvas smadzeņu vēzis”. Tas nav gluži korekti, precīzāk, tas ir absolūti nepareizi.

Galvas smadzeņu audzējus iedala divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos audzējos.

Trešā grupa ir veidojumi, kas rodas, galvas smadzenēs nonākot audzējiem no citiem orgāniem, respektīvi, metastāzes.

Prof. Igors AKSIKS: - Jā. Piebildīšu, ka pēdējā laikā mēs arvien biežāk sastopam pacientus ar metastāzēm galvas smadzenēs, kas attīstās no citos orgānos lokalizētu ļaundabīgo audzēju audiem.

Ja primāro galvas un muguras smadzeņu audzēju skaits ir palicis praktiski nemainīgs, tad slimnieku skaits ar metastāzēm galvas smadzenēs turpina pieaugt... Visbiežāk to iemesls ir krūts vēzis sievietēm un plaušu vēzis – vīriešiem. Saprotams, ka tas nav nekāds ļauns fenomens pasaulē, bet gan kvalitatīvas diagnostikas un ārstēšanas rezultāts, kas agrāk gluži vienkārši nebija pieejamas.

– Cik bieži cilvēki saskaras tieši ar “ļaunajiem” primārajiem galvas audzējiem?

V. B.: - Kopējā onkoloģisko slimību struktūrā to īpatsvars ir salīdzinoši neliels – primārie galvas smadzeņu audzēji tiek no 2 līdz 5 procentiem pacientu. Viens no agresīvākajām galvas smadzeņu audzēju veidiem ir glioblastoma.

Ja runājam par metastāzēm galvas smadzenēs, tad šāda patoloģija tiek atklāta aptuveni 30% vēža slimnieku.

I. A.: - Ir svarīgi saprast, ka ir audzēji, kas grūti padodas ārstēšanai, un ir tādi, kas modernajās klīnikās tiek veiksmīgi ārstēti, piemēram, tā pati meningioma…

Sekundārie smadzeņu audzēji, kad smadzenēs attīstās citu ļaundabīgo audzēju metastāzes, lai arī tiek uzskatīti par neārstējamiem, taču ir kontrolējami. Pateicoties pastāvīgai ārstēšanai cilvēki ar dažiem no tiem sadzīvo samērā ilgi, un, galvenais, nezaudējot dzīves kvalitāti.

Galvenais, lai pacients, īpaši ar primāro audzēju, atnāktu pie speciālista, kurš spētu šo audzēju atklāt. Veicot parastu datortomogrāfiju, kas ir rentgenizmeklēšanas metode, iegūst cilvēka ķermeņa un orgāna šķērsgriezuma attēlus. Pēc tam tos kombinē vairākās dimensijās un iegūst mērījumus, tā izvērtējot orgānu un ķermeņa struktūru anatomiskās īpašības un patoloģisko procesu izplatību. Precīzākai diagnostikai parasti veic magnētisko rezonansi, kas ir patlaban ir vislabākā diagnostikas metode, ja neskaita, protams, ķirurģisku iejaukšanos, kuras laikā ārsts audzēju var redzēt savām acīm (ja tas, protams, ir sasniedzams)...

– Pirms pievērsīsimies ārstēšanai, sakiet, kā cilvēkam, kurš nav mediķis, saprast, ka viņam, iespējams, varētu būt audzējs?

– V. B.: - Paldies par jautājumu! Patiesību sakot, ar to vajadzēja sākt… Bieži vien mēs atklājam jau samērā liela izmēra audzējus, kuru ārstēšana ir visnotaļ sarežģīta un var izraisīt dažādas komplikācijas. Tāpēc katram cilvēkam vienmēr ļoti uzmanīgi jāizturas pret jebkurām izmaiņām savā pašsajūtā, pat ja tās ir minimālas.

Simptomi, kas sākotnējā etapā parādās pie galvas smadzeņu audzējiem, bieži vien ir tādi paši, kā pie daudzām citām diagnozēm.

Teiksim, galva kādreiz ir sāpējusi gandrīz katram no mums… Nevarētu gluži teikt, ka šādai epizodei uzreiz vajadzētu darīt mūs piesardzīgus. Taču ja šīs sāpes ir intensīvākas, spiedošas, citiem vārdiem, savādākas, nekā parasti, tam noteikti vajadzētu pievērst uzmanību.

Ja papildu šīm neizskaidrojamām sajūtām parādās redzes, ožas vai dzirdes traucējumi, tas ir signāls, lai nekavējoties dotos pie ārsta vai pat vairākiem! Ticiet man, dzirdes traucējumi nereti var liecināt par to, ka dzirdes nervu ir skāris kāds labdabīgajiem audzējiem. Pavisam nesen viens no maniem pacientiem trīs gadus ārstēja vājdzirdību pie otolaringologa, kurš visu šo laiku tā arī neiedomājās nosūtīt viņu uz magnētiskās rezonanses izmeklēšanu.

Par jaunveidojumiem galvas smadzenēs var liecināt arī tādas pazīmes kā koordinācijas traucējumi, pēkšņi reiboņi, apkārtējo priekšmetu vai sava ķermeņa griešanās sajūta.

Citiem vārdiem, ja jūs pēkšņi apjaušat, ka kaut kas nav kā parasti, ir jāvēršas pie ārsta un jāmeklē iemesli šim nestandarta stāvoklim. Visticamāk, jums diagnosticēs ko citu, nevis smadzeņu audzēju, un jūs ārstēsiet citu kaiti. Šeit galvenais ir “nenogulēt” ļaundabīgu jaunveidojumu. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo labāks būs tās rezultāts!

Runājot par labdabīgiem galvas smadzeņu audzējiem, tad tie parasti attīstās lēnāk, vairāku gadu garumā. Var paiet pieci vai pat vairāk gadi, pirms cilvēks sāk ievērot būtiskas izmaiņas savā pašsajūtā.

Tāpēc visas – pat minimālas sūdzības – ir jāizrunā ar ģimenes ārstu, neirologu, neiroķirurgu. Un noteikti jāveic magnētiskā rezonanse un galvas smadzeņu tomogrāfija, lai atklātu vai, tieši pretēji, izslēgtu audzēja esamību.

Dažkārt cilvēki saņem terapiju saistībā ar hipertoniju, zem kuras slēpjas audzējs. Savukārt dažu galvas smadzeņu asinsvadu slimību ārstēšanā tiek nozīmēti medikamenti, kas … var stimulēt vai provocēt audzēju attīstību.

Simptomi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība:

– Galvassāpes, īpaši ja tās agrāk nav bijušas vai ir savādākas, nekā iepriekš, kā arī ja tās kļūst biežākas un arvien spēcīgākas.

– Slikta dūša un vemšanas bez redzamiem iemesliem.

– Redzes traucējumi: asuma zudums, dubultošanās, perifēriskās redzes pasliktināšanās.

– Krampju lēkmes, kas iepriekš nav bijušas.

– Tirpšana, kustību traucējumi, vienas ķermeņa puses pamirums.

– Runas, atmiņas, uzvedības, kā arī personības traucējumi .

– Dzirdes pasliktināšanās.

– Nedroša gaita, līdzsvara traucējumi.

– Patoloģisks nogurums, pastāvīgs nespēks, miegainība.

Visi šie simptomi var liecināt par to, ka jaunveidojums aug un spiež uz smadzenēm.

Bez anestēzijas, bez ķirurģiskas iejaukšanās...

– Kā šodien tiek ārstēti galvas smadzeņu audzēji?

I. A.: - Mūsdienās galvenās metodes, kas tiek izmantotas galvas un muguras smadzeņu audzēju ārstēšanā, ir mazinvazīva ķirurģija (minimāli traumējot veselos audus), apstarošana un ķīmijterapija. Pie tam, veicot audzēja ķirurģisku operāciju, galvenais ir neaizskart dzīvībai svarīgas smadzeņu zonas.

Otrā tendence ir neinvazīva ārstēšana, bez atklātiem griezumiem, nodrošinot tādu pašu un pat labāku rezultātu. Jaunākās paaudzes robotizētā stereotaktiskās radioķirurģijas iekārta CyberKnife jeb kibernazis ļauj ar ļoti precīzi tēmētu starojumu ir iznīcināt audzēju šūnas bez ķirurģiskas iejaukšanās, saudzējot apkārt esošos audus. Tā ir unikāla iekārta, kas iedibinājusi jaunu virzienu audzēju ārstēšanā, apvienojot ķirurģiju un staru terapiju. Faktiski kibernazis – tā ir radioķirurģiska iedarbība uz audzēju bez invazīvas iejaukšanās.

Pateicoties šai iekārtai ir kļuvusi iespējama tādu audzēju ārstēšana, kas atrodas grūti pieejamās galvas smadzeņu vietās un agrāk tika uzskatīti par neoperējamiem. Speciāli veidots staru avots savienojumā ar precīzu robotu ļauj pievadīt audzējam noteiktu staru kūli gandrīz no jebkura leņķa, lai likvidētu vai ievērojami samazinātu to, praktiski neskarot veselās smadzeņu zonas.

Manā praksē bija slimnieks, kuram anamnēzē bija divi galvas smadzeņu audzēji – viens lielāks, otrs mazāks. Siguldā ar kibernaža palīdzību šim pacientam tika veikta šo veidojumu apstarošana. Rezultātā audzēji burtiski sarāvās “no izbīļa”. Pēc tam es šos veidojumus izoperēju ar atklātu mazinvazīvu metodi. Attēlā, kuru es jums šobrīd rādu, ir redzami paveiktā darba rezultāti: viens audzējs (mazākais, kurš atradās dziļāk) ir pilnībā izzudis, bet otrs – būtiski sarāvies (pēc tam mēs to salīdzinoši viegli pilnībā izoperējām). Šo divu metošu kombinācija dod ļoti pozitīvus rezultātus, un šobrīd šis cilvēks atgriežas pilnvērtīgā dzīvē.

Atzīšos, ka es biju viens no pirmajiem Latvijas neiroķirurgiem, kurš jau gadsimtu mijā sāka interesēties par stereotaktiskās radioķirurģijas (SRS) metodēm (radiācijas terapija, kas tiek izmantota galvas smadzeņu furnkcionālo traucējumu un jaunveidojumu ārstēšanā). Es pētīju iekārtas, kas tika izmantotas Kalifornijas un Vācijas klīnikās, centos darīt visu iespējamo, lai jaunajiem kolēģiem būtu iespēja apgūt šīs tehnoloģijas… Taču valsts atbalstu es tā arī nesagaidīju, un šādu iekārtu iegādē man tika atteikts. Tāpēc man ir liels prieks par to, ka kibernazis pirms pieciem gadiem parādījās Siguldā, pat neskatoties uz to, ka tā ir privāta klīnika.

Kibernazis ir lielisks! Nav jādomā par to, ka viņš kaut ko griež, lai gan iedarbības rezultāts ir līdzīgs ķirurģiskajam, taču... citādāks. Atšķirība ir tajā, ka viss notiek pacientam nesāpīgi un komfortabli, neizmantojot narkozi. Audzējs netiek izgriezts un izmests, pēc procedūras tas pārtop par labdabīgiem rētaudiem, kas pakāpeniski sarūk un, atsevišķos gadījumos, var izzust pilnībā.

Ja audzēja izmērs pārsniedz 3 cm diametrā, kibernazim ir grūti vienam ar to tikt galā, tāpēc ļoti liela nozīme ir agrīnai diagnostikai.

Neiroķirurga uzdevums ir operēt tā, lai saglabātu pacienta dzīves kvalitāti un nepieļautu tās pasliktināšanos savas iejaukšanās dēļ. Tāpēc, operējot audzējus, mēs bieži izvēlamies mazinvazīvas manipulācijas, cenšamies minimizēt to apjomus un pēc tam pabeidzam ārstēšanu ar kibernazi.

V. B.: - Kibernaža iespējas ļauj ārstēt gan ļaundabīgus, gan labdabīgus galvas smadzeņu audzējus līdz 3 cm diametrā.

Kibernazis dod pacientiem cerību un alternatīvu – nesāpīgu un neķirurģisku ārstēšanu tiem, kas ir neoperējami audzēji, tostarp gadījumos, kad audzēji atrodas pie dzīvībai svarīgiem centriem. Kā jau minēja profesors Igors Aksiks, mēs pielietojam arī kombinēto ārstēšanu – ja audzējs ir ļoti liels, daļēji tas tiek ķirurģiski izoperēts kādā klīnikām, savukārt pārējo mēs likvidējam ar kibernaža palīdzību.

Lai izmantotu šo metodi, pietiek ar individuāli izgatavotu plastmasas masku, kas tiek uzlikta pacientam ārstēšanas laikā. Atšķirībā no radioķirurģijas metodes (Gamma nazis), izmantojot kibernazi, nav nepieciešami speciāli stereotaktiskie rāmji – masīvi metāla riņķi ar titāna skrūvēm, kas tiek fiksēti pie galvaskausa kauliem.

Siguldas klīnikā pacients procedūras laikā mierīgi guļ uz speciāla terapeitiskā galda. Apkārt viņam stingrā speciālistu uzraudzībā pēc noteiktas programmas kustas kibernazis. Iekārtas robotizētā roka – lineārais paātrinātājs – raida precīzus staru kūļus gandrīz jebkurā leņķī, nodrošinot to krustošanos tieši audzēja audos. Turklāt šī tehnoloģija darbojas ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļai un spēj sasniegt praktiski jebkuru smadzeņu zonu.

Piebildīšu, ka klasiskās staru terapijas gadījumā galvas smadzeņu audzēja ārstēšanai nepieciešami no 10 līdz 30 apstarošanas seansi vairāku nedēļu garumā, savukārt, izmantojot kibernazi, iespējams veikt precīzu audzēja apstarošana 1-5 dienu laikā. Tas ļauj veikt ārstēt veidojumus lokāli, maksimāli saudzējot apkārtējos veselos audus!

Kibernazis (Cyberknife) darbojas ļoti saudzējoši – bez sāpīgas fiksācijas, anestēzijas un ķirurģiskas iejaukšanās.

Cīnīties un dzīvot!

– Kādas ir galvas smadzeņu audzēju ārstēšanas prognozes, tostarp, izmantojot kibernazi?

V. B.: - Viss ir ļoti individuāli. Ja runājam par primārajiem un sekundārajiem ļaundabīgajiem smadzeņu audzējiem, tad audzēja lokāla kontrole pēc kompleksās ārstēšanas, tajā skaitā, izmantojot kibernazi, var sasniegt 70-85%, kas ļauj būtiski palielināt šādu pacientu izdzīvošanas iespējas.

Runājot par labdabīgajiem audzējiem, tā vien gribas teikt, ka izārstējams ir katrs, kas vērsies pēc palīdzības. Tomēr būšu piesardzīgāks – lielākā daļa pacientu iziet pa slimnīcas durvīm, jau būdami praktiski veseli cilvēki.

Stereotaktiskās radioķirurģijas centrā Siguldā mēs pastāvīgi konsultējam pacientus. Visbiežāk mēs to darām kopā ar staru terapeitu dr. Māri Mežecki, kurš virtuozi pārvalda Cyberknife metodi.

Ar mums ir viegli sazināties tiešsaistē, kopā mēs apspriedīsim, kā rīkoties tālāk un kādi izmeklējumi konkrētajā situācijā ir nepieciešami. Pirmreizējā konsultācija internetā parasti ir bez maksas.

Ticiet man, mūsdienu medicīna patiešām spēj ļoti daudz! Par savu dzīvību un veselību noteikti ir jācīnās, it īpaši tāpēc, ka modernās tehnoloģijas dara brīnumus.

Apaļā galda diskusiju vadīja Ludmila VĒVERE.

Kā atrast klīniku ….

MŪSU UZZIŅA. Jūs varat pierakstīties konsultācijai par radioķirurģiju ar «Kibernazi» (CyberKnife) šādi:

- Personīgai konsultācijai Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centrā (Latvija) ik dienas darba laikā pa tālruni (+371) 20270077, kā arī pa e-pastu request@cyberknife-sigulda.com

- Lai saņemtu elektronisku situāciju novērtējumu, sūtīt ārstēšanas pieprasījumu bez maksas mājaslapā https://cyberknife-sigulda.com

Plašāku informāciju var atrast mājaslapā

cyberknife-sigulda.com