Pasaulē
"Aicinu rīkoties un pāriet no diskusijām uz konkrētiem pasākumiem," norādīja Ņenaševa, uzsverot, ka jāsāk uztvert apkārtējās vides izpostīšana nevis kā vides problēma, bet kā kopējās drošības jautājums.
Ņenaševa pauda, ka daudzu gadu garumā esam brīdinājuši savus sabiedrotos, ka Krievijas agresija neaprobežojas tikai ar tankiem un raķetēm. "Tā ir hibrīda, pastāvīga un sniedzas dziļi mūsu jūrā. "Ēnu flote" ne tikai grauj globālās sankcijas, bet arī apdraud mūsu vidi. Katrs šo nedrošo kuģu reiss nav tikai drošības risks - tas ir ekocīda akts," uzsvēra Ņenaševa.
Deputāte norādīja, ka Baltijas jūra vienmēr bijusi tilts starp tautām, bet šodien tā esot arī pārbaudījums - pārbaudījums tam, vai spējam aizsargāt gan savu vidi, gan drošību, jo tās nav atdalāmas. "Bez tīras, drošas Baltijas jūras mēs nevaram būt droši. Un bez drošības mūsu jūra nevar būt tīra. Tāpēc - nesatiksimies tikai, lai secinātu - rīkosimies," aicināja Ņenaševa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka patlaban Baltijas jūra ir kas vairāk nekā tikai ūdens tilpne, kas mūs savieno - tā esot kļuvusi par mūsu drošības, ciešas partnerības un izdzīvošanas frontes līniju. Viņa norādīja, ka konferences tikšanās vieta šodien, Ālandu salas, esot unikāls simbols - reģions, kur demilitarizācija un autonomija jau vairāk nekā simts gadus veicinot mieru un stabilitāti.
"Tā kā Baltijas jūra ir kļuvusi par "NATO ezeru", atbildība par drošību reģionā ir pieaugusi," sacīja Ņenaševa, piebilstot, ka karš Ukrainā katru dienu parāda, ka, ja Krievija netiks apturēta, iznīcība izplatīšoties tālāk.
""Ēnu flote" piesārņo arī mūsu informatīvo telpu - katrai ekoloģiskai katastrofai seko dezinformācijas vilnis, noliegums un propaganda. Mēs esam kļuvuši par līderiem šo draudu atklāšanā, noturības stiprināšanā un parādām pasaulei, ko Krievija patiesībā dara - uz sauszemes, jūrā un mūsu apziņā," sacīja Ņenaševa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka mums trūkst izšķirošas kopīgas rīcības. Kā norādīja Ņensaševa, redzams, ka katru gadu jaunieši pieprasa tikt iesaistīti kā līdzvērtīgi partneri. "Katru dienu mēs pieņemam lēmumus, kas ietekmē viņus un nākamās paaudzes, un ir patiesi iepriecinoši redzēt, kā šis formāts mūs izaicina un dod iespēju pieņemt lēmumus kopīgiem spēkiem," sacīja Ņenaševa, uzsverot, ka ir jāturpina ieguldīt noturībā - pret dezinformāciju, enerģētisko šantāžu, pret jebkādu mēģinājumu mūs sašķelt.
Kā informē Saeimas Preses dienestā, 34.Baltijas jūras Parlamentārā konference šonedēļ notiek Mariehamnā, Ālandu salās, un tajā parlamentārieši spriež par Baltijas jūru kā mūsu dzīvības līniju, fokusējoties uz sadarbību, drošību un ilgtspējību. Konferencē diskutē par plašu tēmu loku, tostarp jauniešu lomu Baltijas jūras valstu sadarbībā, kopīgu atbildību par ilgtspējīgu Baltijas jūru Eiropas okeānu pakta ietvaros, energodrošību un infrastruktūras aizsardzību reģionā, kā arī ģeopolitiskajiem izaicinājumiem demokrātijas un stabilitātes nodrošināšanai Baltijas jūras reģionā.
Baltijas jūras Parlamentārā konference ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums. Tas dibināts 1991.gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti, kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.
