Pasaulē
"NA uzskata, ka izglītības darbinieku prasības ir pamatotas, un valdībai jāmeklē iespējas panākt kompromisu, kas maksās vairāk nekā pašlaik solītais. Pedagogu atalgojums ir klaji nesamērīgs pret atbildību, darba apjomu un tā nozīmīgumu," izteicies partijas priekšsēdētājs.
Dzintars norāda, ka Nacionālās apvienības pārstāvji turpināšot piedalīties sarunās, "lai panāktu kopīgu vienošanos par atbalsta pieaugumu iespējami plašākam izglītības darbinieku lokam".
Vaicāts, cik lielu papildu naudas summu valdība varētu apņemties piešķirt un vai vienošanās varētu tikt panākta jau šodien, Dzintars aģentūrai LETA paziņoja, ka atturēšoties no prognozēšanas. Politiķis apgalvoja, ka ārpus oficiālām sarunām NA ļoti aktīvi komunicējot gan ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, gan ar koalīcijas partneriem, un ka partija redz gan šķēršļus, gan iespējas atrast kompromisu.
Taujāts, vai tiks panākts, ka pedagogu streiks tomēr nenotiek, NA līderis atteica, ka tas neesot viņa partijai adresējams jautājums, taču visu interesēs ir, lai bērniem nebūtu problēmas ar iespēju turpināt mācības skolā.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) un citi valdības koalīcijas pārstāvji šodien Ministru kabinetā turpinās diskusiju ar LIZDA pārstāvjiem, lai rastu risinājumu streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Ceturtdien izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu - papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldības budžetiem, pret ko savukārt asi iebilst pašvaldības.
No Muižnieces publicētās informācijas par jauno piedāvājumu izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.
Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.
Tomēr LIZDA padome ceturtdienas vakarā izlēma, ka jaunais valdības piedāvājums ir labvēlīgāks, bet joprojām netiek izpildīta prasība par pedagogu atalgojuma pieauguma grafika ievērošanu, tādēļ lēmums par streiku netika atcelts. Valdības pārstāvji piektdien sarunu turpinājumā tikšot informēti par arodbiedrības "sarkanajām līnijām", lai streiks tiktu atcelts.
Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien tikšanās laikā arodbiedrība centīsies pārliecināt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ka ir svarīgs valdības lēmums, kas uzliek pa pienākumu nākamajai valdībai, budžeta veidošanas procesā, ievērot Izglītības likumu par pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku un šīs valdības lēmumus.
LIZDA vēlas arī panākt interešu izglītības pedagogu darba apstākļu uzlabošanu. Kā skaidroja Vanaga, šobrīd interešu izglītības pedagogi ir vienīgie palikuši bez jebkāda veida piedāvājuma par darba apstākļu uzlabojumiem.
Nobeigumā arodbiedrība arī vēlas panākt, lai kaut vai daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiktu sabalansēta. Arodbiedrība piektdien lūgs pirmsskolas pedagogiem no nākamā gada nodrošināt papildus divas darba stundas citu darbu veikšanai.
