Deputāti skaidro, ka kopumā Darba likuma uzdevums ir veidot tādu darba tiesisko attiecību vidi, kas ir maksimāli orientēta uz iespējami augstākas pievienotās vērtības radīšanu katrā darba vietā uzņēmējdarbībā un augstāku efektivitāti valsts pārvaldē.
Ņemot vērā Latvijas relatīvi zemo iekšzemes kopproduktu (IKP), it īpaši svarīgi tas ir uzņēmējdarbībā, uzskata deputāti. "Šobrīd pastāvošā - tā saucamā "apgrieztā dzimtbūšana", kad darba devējs nevar pietiekami elastīgi atrast konkrētajiem darba pienākumiem iespējami piemērotāko darbinieku, bet ir spiests vai nu samierināties ar darbinieku, kurš vienkārši nav savā vietā, neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai," uzskata deputāti.
Par to, ka šobrīd spēkā esošais regulējums var radīt darba devējam ļoti nopietnas problēmas, liecina vairākas tiesvedības, kurās valsts pārvaldei ir nācies no nodokļu maksātāju līdzekļiem segt zaudējumus no darba atbrīvotām personām, atzīmē priekšlikuma iesniedzēji.
Viņi norāda, ka visuzskatāmāk par absolūtu neelasticitāti liecina tiesvedība lietā, kur darba devējs bija valsts iestāde ar augstāko kompetenci darba tiesībās - Valsts Darba inspekcija, kas, neraugoties uz augsto kompetences līmeni, nespēja tiesiski korekti uzteikt darbu personai, kas pēc pieņemšanas darbā izrādījās nepiemērota konkrētajiem pienākumiem.
Indriksone un Mitrevics aicina noteikt, ka, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz nepieciešamību veikt saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus, darba ņēmējam jānodrošina divus mēnešus ilgs darba meklēšanas periods.


