Pasaulē
Viss notiekot atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātiem termiņiem, līdz ar to plānojam, ka nākamgad būs pabeigta infrastruktūra, žogs un tehnoloģiski aprīkota robeža.
Trešdien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos.
Tajā atspoguļots Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves progress uz 2025.gada 1.maiju, kā arī sniegts pārskats par infrastruktūras izbūves nodrošināšanai nepabeigtajos posmos uz Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas organizēto iepirkumu rezultātu un šim mērķim nepieciešamā finansējuma apmēru.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi 173 kilometru garumā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu, robežas žoga izbūves darbi pilnā apjomā 144,47 kilometru garumā jau noslēdzās pagājušā gada jūlijā. 2023.gadā tas tika izbūvēts sauszemes posmos (112 kilometri), bet 2024.gadā tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Tāpat ir veikta pontonu patruļtaku 1,75 kilometru garumā izbūve un laipu patruļtaku 27,19 kilometru garumā izbūve - pilnā plānotajā apjomā. Noslēguma posmā šobrīd ir patruļtaku izbūve ar kopējo garumu 119,8 kilometri, kas paredzētas patrulēšanai ar vieglajiem transportlīdzekļiem.
Patlaban patruļtaku izbūve nodrošināta tādā apjomā, lai Valsts robežsardze varētu veikt patrulēšanu visā robežas posma garumā. Mērķis ir visas infrastruktūras izbūvi pabeigt līdz 2025.gada jūnija beigām.
Šogad arī pieņemti ekspluatācijā 2024.gadā izbūvētie seši torņi un pievedceļi Latvijas - Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā. Lai nodrošinātu torņu pilnvērtīgu funkcionalitāti, to turpmāku aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām veiks VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).
Šie risinājumi būtiski uzlabo robežsargu darbu, ļaujot piekļūt un kontrolēt robežas zonu, kā arī savlaicīgi identificēt valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā, norāda IeM.
Tāpat maija beigās sākti būvdarbi noslēdzošajos Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves posmos, izbūvējot 16,7 kilometru garu patruļtaku gar Daugavu, kā arī rokādes ceļus pie Riču ezera. Būvdarbu ietvaros plānots arī uzstādīt piecus tiltus, lai nodrošinātu robežsargu kustību visā posma garumā, tostarp, pāri upītēm, strautiem un gravām. Būvdarbus plānots paveikt līdz 2026.gada janvārim.
VNĪ vadībā aktīvi turpinās arī darbi Latvijas-Krievijas robežas papildu žoga izbūvē - no kopumā plānotajiem 179,26 kilometriem uz šo brīdi izbūvēti aptuveni 155,92 kilometri robežas žoga. Atlicis pabeigt žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās, ko saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā noteikto plānots izbūvēt līdz šā gada oktobra beigām, skaidro IeM.
Paralēli SIA "Igate" veic iepriekš izbūvētā robežas žoga defektu novēršanu. Arī šos darbus plānots paveikt līdz šā gada oktobra beigām.
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) deleģēts organizēt perimetra uzraudzības jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas. Visas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēta līdz 2026.gada beigām.
Tehnoloģiskās infrastruktūras ierīkošanai uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas ir noslēgušies projektēšanas darbi un norit būvniecības darbi aptuveni 82 kilometru posmā no kopējiem 173 kilometriem.
Tāpat arī Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežu paredzēts nodrošināt ar tehnoloģisko infrastruktūru, kur šobrīd ir pabeigti projektēšanas darbi divās kārtās un sākti infrastruktūras ierīkošanas būvdarbi 82 kilometru garumā. Savukārt atlikušajiem 201 kilometram norit projektēšanas darbi un būvniecības darbus plānots sākt šā gada beigās.
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei gar Latvijas-Baltkrievijas robežu ir piešķirts finansējums 95 958 631 eiro apmērā. 71 968 974 eiro ir Eiropas Savienības fondu finansējums un 23 989 657 eiro nacionālais līdzfinansējums. Tāpat vienai būvdarbu kārtai uz Latvijas-Krievijas robežas, attiecīgajam mērķim ir piešķirts finansējums 17 017 305 eiro apmērā.
Šodien valdība arī lēma atļaut VNĪ uzņemties finansiālās saistības 2025. - 2027.gadam par kopējo summu 18 031 015 eiro infrastruktūras izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritārajos posmos 41,26 kilometru garumā, kur tā iepriekš nav tikusi izbūvēta.
Jaunais darbu posms paredz arī patruļtaku izbūvi gar Peiteļu ezeru, kur ir īpaši mitrs, purvains apvidus, kā arī torņa un pievedceļa izbūvi pie Zilezera un patruļtakas izbūvi. Tāpat paredzēta kuteru un laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucama ceļa izbūve pie tās Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Valdība atbalstīja informatīvajā ziņojumā sniegtos priekšlikumus finansējuma pārdalei starp pasākumiem ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai prioritārajos posmos, kur tā iepriekš nav tikusi izbūvēta, novirzot šim mērķim iepriekš piešķirtā finansējuma prognozēto ietaupījumu 5 522 105 eiro apmērā, tajā skaitā, lai VNI nodrošinātu no būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpildi.
Lai nodrošinātu ziņojumā ietverto izmaksu segšanu, kas saistītas ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas, kā arī saistītajiem darbiem un pakalpojumiem, budžeta resora programmā "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" paredzēts ieplānot finansējumu 8 794 848 eiro apmērā 2026.gadā un 6 864 192 eiro apmērā 2027.gadā, pārdalot to infrastruktūras izbūves nodrošināšanai.
Izbūvētā infrastruktūra pilnībā nodrošinās nepārtrauktu Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas apsardzību, samazinot hibrīdās karadarbības apdraudējumu, kā arī nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, uzsver IeM.
