Pasaulē
Kā pavēstīja politiķes pārstāvis Edgars Zīverts, parlaments aicinājis Eiropas Komisiju un dalībvalstis šim mērķim piešķirt vismaz 2% no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.
Melbārde, kura ir EP kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece un līdzautore rezolūcijai par Eiropas kultūras atveseļošanu, ir gandarīta par paveiktā darba iznākumu. Viņa akcentēja, ka ar ceturtdien pieņemto rezolūciju Parlaments ir izteicis skaidru nostāju.
"Kultūra un radošais sektors ir dziļā krīzē, tas nav ticis pietiekoši atbalstīts, bet tas ar steigu ir jādara. Aicinot šim sektoram piešķirt vismaz divus procentus no 310 miljardu grantu formā vērtā Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem ir konkrēts un nepārprotams vēstījums, kas adresēts Eiropas Komisijai un dalībvalstīm," akcentēja politiķe.
Rezolūcijā, kur daļu satura veido Melbārdes komitejā iesniegtie priekšlikumi, norāda ne tikai uz dziļo ienākumu kritumu kultūras un radošajā sektorā šogad - kurš ir viens no lielākajiem starp visām nozarēm -, bet arī uz sektora vērā ņemamo pienesumu iekšzemes kopproduktam un nodarbinātībai.
Melbārde uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt skaidrot ne tikai kultūras un radošā sektora nemateriālo vērtību, bet arī ekonomisko pienesumu. Politiķe atzīmēja, ka sektors veido aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir līdzvērtīgi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, izmitināšanas un pakalpojumu nozarēm.
EP deputāte skaidroja, ka nodarbinātība kultūras un radošajā sektorā veido 3,7% no kopējās nodarbinātības, tādējādi Eiropas Savienības līmenī var runāt par miljoniem darbavietu un simtiem miljardu eiro, ko rada kultūras un radošais sektors.
"Neskatoties uz to, kultūra nereti tiek skatīta kā ekonomiski nesvarīga vai kā piedēklis citām nozarēm. Covid-19 radītā krīze, atbilstošs un laicīgs atbalsta trūkums sektoram šo tēzi kārtējo reizi apliecina," norādīja Melbārde.
Deputāte vērsa uzmanību uz faktu, ka papildus tiešam finansiālam atbalstam kultūrai, dalībvalstu līmenī pastāv arī citi mehānismi, kā palīdzēt sektoram ātrāk atgūties no krīzes.
Politiķe pavēstīja, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto vēl citi pasākumi, lai palīdzētu sektoram, tostarp samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmes visām kultūras precēm un pakalpojumiem un paredzot nodokļu kredītus kultūras produkcijai.
"Latvijas līmenī ir īstais laiks arī pievērsties mākslinieku un kultūras darbinieku sociālo tiesību stiprināšanai. Nedrīkst turpināties situācija, kur brīvmākslinieki ir sociāli neaizsargāti un, negaidīti paliekot bez ienākumiem, vienlaikus arī nonāk uz nabadzības sliekšņa," uzsvēra politiķe, piebilstot, ka kultūras un radošajā sektorā nepieciešams stimulēt inovāciju, cita starpā pieņemot digitālos izaicinājumus.
Tā kā EP kultūras un izglītības komitejas kompetencē ir arī mediju jautājumi, ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā ir iekļauti Melbārdes veidotie panti par mediju ekosistēmu un vajadzību to stiprināt.
EP deputāte akcentēja, ka pēc viņas iniciatīvas rezolūcijā tiek atzīts plašsaziņas līdzekļu ekosistēmas novājinātais stāvoklis, kā arī vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu, kā arī to, kas darbojas mazākos tirgos, īpaši smagā situācija.
"Rezolūcijā tiek prasīts, lai Komisija pēc iespējas drīzāk sagatavo un iesniedz vidēja un ilgtermiņa stratēģiju mediju atbalstam, kā arī būtu jāapsver iespēja izveidot plašsaziņas līdzekļu fondu, kurā līdzekļu sadale notiek uz nesaistītu pušu darījuma principu," uzsvēra EP deputāte.
