Pasaulē
Viņa skaidroja, ka šādā gadījumā virsroku ņem populisms un tiek attīstītas idejas, kas pēc būtības ir bīstamas Latvijas demokrātijai. Savukārt partijas vienlaicīgi cenšas iegūt sev "pēdējos punktus pirms vēlēšanām".
Kultūras ministrija uzskata, ka mediju nozarei ir jākļūst arvien stiprākai pašregulācijā, ir jāattīsta mediju pašregulācijas instrumenti, lai nodrošinātu to, ka pieņemtie lēmumi ir kvalitatīvi, pārdomāti un vienoti. Šie principi ir uzsvērti arī mediju politikas pamatnostādnēs, klāstīja Logina.
Viņa apņēmusies darīt visu, lai nepieļautu, ka priekšvēlēšanu debates plašsaziņas līdzekļos tiktu pielīdzinātas aģitācijai. "Šis tiešām ir absurdi, un tas ir reāls apdraudējums Latvijas demokrātijai," rezumēja ministre.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju.
Nacionālās apvienības (NA) un dažu "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputātu rosinātie grozījumi paredz priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijā ietvert arī priekšvēlēšanu debates.
Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja 46 deputāti no NA, AS un "Jaunās vienotības" (JV), savukārt "pret" balsoja 25 parlamentārieši no "Progresīvajiem", "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei". Balsojumā atturējās desmit Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Latvijas Žurnālistu asociācija iebilst pret minētajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, norādot, ka tie nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.
