Pasaulē
Esošo daudzdzīvokļu ēku sliktais tehniskais stāvoklis un pieejamu īres dzīvokļu trūkums Latvijas pilsētās ir divas būtiskākās problēmas, kuras jārisina steidzami, mājokļu politikas nepieciešamību pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles secinājumiem skaidroja LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Viņš norādīja, ka visasāk pašvaldības izjūt pieejamu dzīvokļu trūkumu - vairākās Latvijas pilsētās situācija ir kritiska. Patlaban dzīvojamā fonda atjaunošana Latvijā norisinās kūtri, vairums dzīvojamo namu tiek uzcelts Rīgā.
Dzīvokļu pietrūkst reģionos strādājošajiem pašvaldību speciālistiem, piemēram, ārstiem, pedagogiem, tāpat dzīvojamās platības trūkumu asi izjūt uzņēmēji ārpus Rīgas, kuriem lielas grūtības sagādā jaunu darbiniekus piesaiste, bet bez darbaspēka biznesa attīstība nav iedomājama. Patlaban LLPA pārstāvētajās lielākajās pilsētās, neskaitot galvaspilsētu, trūkst vismaz 1500 dzīvokļu.
"Daudz tiek runāts par atbalstu ģimenēm un iedzīvotāju dzimstības veicināšanu, taču bez iespējas atrast pieejamu mājokli iedzīvotāji vai nu meklē dzīvesvietu citviet, vai arī nolemj atlikt ģimenes pieauguma plānus. Bez dzīvojamās platības arī reemigrācijas plāns ir neefektīvs, ja ārvalstīs strādājošajiem nav vietas, kur apmesties. Trūkstot iespējai tikt pie pieejama mājokļa, zūd motivācija pārcelties atpakaļ uz dzīvi Latvijā," skaidroja Valainis.
LLPA uzskata, ka vairāk vilcināties nevar un valstij sadarbībā ar pašvaldībām jāizstrādā un jāievieš efektīva mājokļu politika, kura vērsta gan uz esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzturēšanu, gan jaunu, pieejamu mājokļu būvi.
Lai sekmētu dzīvojamā fonda atjaunošanu, ir svarīgi paplašināt iespējas īstenot dzīvojamo ēku siltināšanu, kas šobrīd norisinās tikai par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, uzskata LLPA. Valdībai kopā ar pašvaldībām jāmeklē risinājumi un jādara viss, lai piesaistītu privātās investīcijas šajā jomā, piedāvājot iedzīvotājiem mūsdienīgus finanšu instrumentus.
Tāpat viens no pašvaldību piedāvātiem risinājumiem būtu valsts galvojums kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, saistībā iekļaujot 75% no galvotās aizņēmuma summas, norādīja Valainis, piebilstot, ka diemžēl valsts budžeta izstrādes laikā šis priekšlikums tika izņemts no 2019.gada budžeta paketes.
Jau ziņots, ka Valsts kontroles revīzijā secināts - dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi.
"Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt," sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Valsts kontrole pievērsās tieši daudzdzīvokļu māju uzturēšanas jautājumam, jo tās ir apmēram 1 000 000 jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku - kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem u.c. elementiem.
Situācijā, kad, no vienas puses, īpašnieki ir atbildīgi par ēkas atbilstību drošuma prasībām, bet, no otras puses, - ir tiesīgi lemt par apsaimniekošanas maksas apmēru, diemžēl pārsvarā ir dominējuši zemajā maksātspējā balstītie risinājumi, secinājusi Valsts kontrole.
