Pasaulē
Viņš uzskata, ka Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē. "Ja prezidents nominēs Kariņu [Ministru prezidenta amatam], tad ZZS Kariņu neatbalstīs un nekādas sarunas, koalīcijas veidošana vai neveidošana ar Lembergu, bez Lemberga nenotiks. Tam nav nozīmes - ir vai nav tur Lembergs," laikrakstam paudis politiķis.
Uz jautājumiem, vai ZZS 14.Saeimā būtu gatava sadarboties ar citām partijām un vai tā būtu gatava četrus gadus darboties opozīcijā, ja valdību vadīs Kariņš, Lembergs tieši neatbild, vien pauž uzskatu, ka Kariņš par katru cenu grib palikt premjera amatā un "nekādi ārējie spēki viņu nomest no šīs pozīcijas nevar".
Kā ziņots, viens no ZZS līderiem Viktors Valainis pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja, ka pirms savas pozīcijas formulēšanas partiju apvienība sagaidīs oficiālus lēmumus no citām partijām.
Vaicāts, vai no prezidenta ir sadzirdējis mājienus par ZZS palikšanu opozīcijā, Valainis norādīja, ka paļausies uz Satversmē noteikto ceļu, kurā prezidents nominē premjera amata kandidātu, kurš izvēlēsies partijas, kuras aicināt koalīcijā.
Partija respektē vēlētāju izvēli un saprot, kādi varētu būt tālākie citu partiju soļi, sacīja ZZS pārstāvis, vienlaikus minot, ka tos komentēs tad, kad tie būs notikuši.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ uz tikšanos ar prezidentu Valainis ir ieradies viens un kāpēc viņam nav pievienojies partijas premjera kandidāts Lembergs, politiķis vien atbildēja, ka tāds esot bijis ZZS valdes lēmums. "Ja būs nepieciešamība Levitam tikties ar Lembergu, tad tā notiks, bet, ja tādas nepieciešamības nav, tad tā nenotiek," sacīja Valainis.
ZZS pārstāvis skaidroja, ka ar prezidentu ir pārrunājis priekšvēlēšanu procesu, turpmāko sadarbību un komunikāciju. "Strādāsim tālāk," sacīja deputāts.
Pēc politiķa teiktā, partija saglabāšot savus principus, par kuriem iestāties - par reģionu attīstību un atbildību, kā arī par vienlīdzīgu attieksmi.
Prezidents esot arī pateicies ZZS par sadarbību Saeimā.
Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās JV ieguva 26 mandātus, ZZS - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, "Nacionālā apvienība" - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus.
