Pasaulē
Dronu koalīcijas darbā un lēmumu pieņemšanā ir divas šķautnes - starptautiskā un nacionālā. Starptautiski koalīcijā jau apvienojušās desmit valstis, un vēl Austrālija apsverot iespēju pievienoties.
"Ir svarīgi, lai valstis ar attīstītu bāzi pievienotos gatavībai atbalstīt Ukrainu," akcentēja politiķis.
Viņš atklāja, ka koalīcijas locekļi ir jau sākuši veidot pirmās kopīgās paketes sūtīšanai uz Ukrainu. Vērtējot procesa ātrumu, Sprūds uzsvēra, ka tas prasa laiku, jo darbības iet caur valstu iepirkumiem un plāniem. Latvijā jau ir runāts ar uzņēmējiem, paredzētas tikšanās ar dronu potenciālajiem ražotājiem un sūtītājiem.
"Jau liekam pirmo paketi ar valsts atbalstu," pavēstīja ministrs, piebilstot, ka Aizsardzības ministrija izsaka lielu pateicību organizācijai "Uzņēmēji mieram", kas jau tūlīt sūtīs pirmo pakotni uz Ukrainu.
Dronu koalīcijas ambiciozais plāns ir nākamajā gadā Ukrainai nosūtīto specifisko dronu skaitam sasniegt miljonu. Taču, kā atzina Sprūds, skaitlis neesot pašmērķis, jo svarīgākais ir nodrošināt to, kas vajadzīgs Ukrainai.
Kā ziņots, 14.februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15.februārī koalīcijai pievienojās arī Apvienotā Karaliste. Martā Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs tikšanās laikā ar Sprūdu paziņojis par Kanādas pievienošanos Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam.
Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro. Dronu koalīcijā esošo dalībvalstu ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un karaspēka apmācību, un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.
