Pasaulē
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka pirms pusgada ES pārtrauca līgumu ar Krieviju par visiem vīzu atvieglojuma režīmiem, kādi vēl bija saglabājušies. Viņa uzsvēra, ka tagad ikvienam Krievijas pilsonim, iebraucot Šengenas zonā, ir jāiziet cauri pamatīgai drošības kontrolei.
Eiroparlamentāriete skaidroja, ka tas tiek darīts tāpēc, ka aizvadītā gada laikā notikušie sabotāžas akti un dažāda cita veida ļaunprātības ir tiešs drauds Eiropas pilsoņiem. Runa ir par veikalu aizdedzināšanām, slepkavībām, gan dažādām citām "operācijām", kas sistemātiski, arvien pieaugošā apmērā tiek īstenotas Eiropas teritorijā.
Viņasprāt, ļaujot iebraukt Ungārijas teritorijā ar nacionālo vīzu "it kā" viesstrādniekiem no Baltkrievijas un Krievijas, Ungārija faktiski apdraud visu ES, jo Ungārija robežojas ar septiņām valstīm, no kurām sešas ir bloka dalībvalstis, bet septītā ir Ukraina.
Kalniete skaidroja, ka caur šīm sešām valstīm praktiski visā ES teritorijā bez kādas kontroles var nokļūt gan sabotieri, gan spiegi, gan propagandisti, gan naudas kurjeri. Viņa uzsvēra, ka mēs atrodamies kara situācijā - Ukrainas teritorijā notiek karš, savukārt Krievija ir skaidri paziņojusi, ka tās īstenais pretinieks ir NATO un ES.
EP deputāte norādīja, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir pieprasījusi Eiropas Komisijai (EK) skaidrot situāciju, kādas ir iespējas panākt, lai Ungārija savu lēmumu atceltu. Pēc Kalnietes paustā, piektdien EK iekšlietu komisāre Ilva Johansone nosūtījusi Ungārijai vēstuli, kurā viņa prasa paskaidrojumu.
"Bīstami, ka paskaidrojuma sniegšanai ir dotas vairākas nedēļas. Komisāre gaida atbildi 19.augustā, taču pēc tam sekos lemšanas laiks, ko darīt tālāk. Vēstulē Ungārija ir brīdināta, ka, ja tā šo lēmumu neatcels, ES rīkosies saskaņā ar Šengenas noteikumiem," teica politiķe.
Viņa arī atzina, ka iespējas panākt tūlītēju ietekmi ir ierobežotas. Kalniete sacīja, ka var sniegt skaļus paziņojumus par Ungārijas izslēgšanu no Šengenas zonas, taču juridiski tas nav tik viegli izdarāms. EP deputātes ieskatā, ir divi iespējemie risinājumi. Viens no tiem ir robežkontroles atjaunošana uz Ungārijas robežas. Tas praktiski nozīmē, ka ir jāatjauno robežkontroles punkti, taču tam ir nepieciešams finansējums, kas varētu būt liela nasta sešām ES dalībvalstīm. Otrs risinājums varētu būt Ungārijas izsniegto nacionālo vīzu neatzīšana Šengenas teritorijā, taču, lai to izdarītu, ir jākontrolē, kas iebrauc Šengenas teritorijā.
Kalniete pieminēja, ka kopā ar lietuviešu un čehu kolēģiem ir aizrakstīta vēstule EK prezidentei Urzulai fon der Leienai, norādot, ka Ungārijas valdība ir jāinformē par iespējamām sekām, ko tās pieņemtais lēmums var radīt Ungārijas pilsoņiem, kuriem var ierobežot brīvu ieeju Šengenas zonā, ja sāks darboties robežkontrole.
EP deputāts Rihards Kols (NA) atzīmēja, ka imigrācijas politika ir katras dalībvalsts kompetence, tomēr tā ir dalīta ar ES. Viņš akcentēja, ka Ungārija ir Šengenas zonā, un tai ir jāievēro attiecīgie priekšraksti, taču prasību mīkstināšana laikā, kad vairāk nekā divus gadus ir strikta vīzu neizsniegšanas politika pret Krievijas pilsoņiem Krievijas agresijas Ukrainā dēļ, var radīt riskus tostarp arī bloka dalībvalstu nacionālajai drošībai.
Viņaprāt, tie ir vārti, caur kuriem ar dažādiem "izdomātiem tēliem" Krievija var Eiropā iesūtīt sava slepenā dienesta darboņus. Kols klāstīja, ka pēc šādiem gadījumiem tālu nav jāmeklē, Krievijas drošības iestāžu aģenti siro pa ES, nogalinot gan opozicionārus, gan režīmam nevēlamus cilvēkus. Tāpat jāņem vērā brīdinājumi par potenciālām sabotāžām no Krievijas specdienestu puses.
"Ungārijas darbība sasniedz sabotāžas līmeni pret ES politiku kopumā. Pēc vairāku bloka dalībvalstu valdību aicinājuma EK ir pieprasījusi skaidrojumus no Ungārijas, jo lēmums par "atvieglotajām ieceļošanas vīzām" praktiski ir pieņemts pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna viesošanās Maskavā un tikšanās ar [Vladimiru] Putinu," teica EP deputāts.
Viņaprāt, viens no risinājumiem varētu būt tāds, ka valstis, kuras Eiropā robežojas ar Ungāriju, atjauno robežkontroli, taču ir jautājums, vai tas tiks darīts. Savukārt Eiropas Padomes līmenī ir jāvērtē, vai šāds lēmums vispār atbilst regulējumam, kas attiecas uz dalību Šengenas zonā.
Eiroparlamentārietis Reinis Pozņaks (AS) uzsvēra, ka Ungārijas lēmums rada lielus riskus. Viņaprāt, tāda ir Krievijas stratēģija un taktika - civiliedzīvotāju un tūristu aizsegā iesūtīt citās valstīs dažādus "militāri orientētus" cilvēkus. Politiķis norādīja, ka Ukrainā 2014.gadā to sauca par "tūristu desantu". Pēc Pozņaka paustā, riski ir lieli, sevišķi Baltijas valstīm un Somijai.
EP deputāts klāstīja, ka Eiropas Padomei un EK varētu būt vislielākā ietekme, lai Ungārija šo lēmumu mainītu, sliktākajā gadījumā ar Ungāriju būtu jāatjauno robežkontrole. Pozņaks norādīja, ka kopumā ir jādomā, ko darīt ar Ungāriju gan ES, gan NATO kontekstā, jo tās uzvedība ir "diezgan biedējoša".
EP deputāts Mārtiņš Staķis (P) atzina, ka parakstījis iniciatīvu, ar kuru EP tiek aicināts aktīvi pieņemt nostāju šajā jautājumā. Viņaprāt, nav šaubu, ka Ungārijas lēmums rada drošības draudus Eiropā, jo ar darba vīzām ES var iebraukt tai nevēlami cilvēki un veikt zināmas darbības pret Eiropu. Politiķis norādīja, ka viņš piekrīt Polijas ārlietu viceministra Vladislava Teofila Bartoševska viedoklim, ka Ungārijai pašai ir jātiek skaidrībā, kurā pusē tā vēlas būt - ES un NATO, vai arī kādā citā pusē.
"Tas, ka mums nepārtraukti būtu jādanco pēc vienas disidentiskas valsts stabules, manuprāt, ir absolūti nepieņemami. Šajā gadījumā par drošību būtu jādomā Ungārijai un tai ir jānodrošina visas drošības garantijas arī pārējām ES dalībvalstīm. Man tas šķiet absolūti loģiski," teica Staķis.
LETA jau rakstīja, ka Ungārija ir izpelnījusies jaunu ES neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm, ziņo Vācijas izdevums RND.
Ungārijas premjerministrs Orbāns ir radījis draudus drošībai, jo starp ES teritorijā iebraukušajiem ārzemniekiem var būt Krievijas spiegi un teroristi.
"Jau dažas dienas Krievijas pilsoņi var netraucēti iebraukt ES caur Ungāriju bez jebkādām pārbaudēm un doties tālāk uz citām ES valstīm. Tas kļuva iespējams, pateicoties reģistrācijai Ungārijā viesstrādnieku statusā, ko premjers Viktors Orbāns jūlijā attiecināja uz ieceļotājiem no Krievijas un Baltkrievijas," atzīmēja RND žurnālisti.
Eksperts ES ārpolitikas jautājumos un Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis sacīja, ka uzskata par nepareizu atļaut iebraukšanu bez drošības pārbaudes apstākļos, kad Krievijas valdība mēģina ar hibrīduzbrukumiem vājināt Eiropu.
Ungārija vienkāršojusi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu legalizāciju valstī, iekļaujot viņus strādājošo un viņu ģimenes locekļu "nacionālās kartes" programmā, noskaidrojusi Vācijas raidsabiedrība DW. Tas noticis "bez lieka trokšņa" pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītes Maskavā jūlija, norāda DW.
"Nacionālā karte" ļauj iegūt darbu Ungārijā un vest līdzi ģimeni, kā arī pēc trim gadiem saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Iepriekš kartes bija pieejamas tikai Ukrainas un Serbijas pilsoņiem, bet kopš 9.jūlija tās ir pieejamas arī Krievijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas, Ziemeļmaķedonijas un Melnkalnes pilsoņiem, noskaidrojis medijs "Meduza".
Ungārijas "nacionālās kartes" turētāji var ceļot pa ES valstīm bez papildu drošības pārbaudēm, intervijā RND sacīja Lagodinskis. Viņš runāja par "lielām bažām", ka Kremļa spiegi un teroristi varētu ieceļot ES viesstrādnieku aizsegā.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, vairākas ES valstis ir pilnībā liegušas ieceļošanu Krievijas pilsoņiem.
Orbāns savas nesenās vizītes Kijivā un Maskavā nosaucis par "miera misiju". Pēc tikšanās ar Orbānu Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija un Ungārija ir parakstījušas jaunus sadarbības līgumus kodolenerģētikas, lauksaimniecības un ķīmiskās rūpniecības jomā.
EP stingri nosodījis Ungārijas premjera braucienu uz Maskavu, nosaucot to par ES ārpolitikas principu pārkāpumu.
