Pasaulē
Ekonomiste secinājusi, ka Latvijas ķīmijas, farmācijas un plastmasas/gumijas produktus ražojošās nozares ir nelielas pēc apmēra, bet svarīgas pēc nozīmes un potenciāla, tomēr šo potenciālu aizēno neskaidrs ilgtspējīgas attīstības redzējums un nepārvarama apņēmība eksportēt uz Krieviju.
Puķe atzīmē, ka farmācija Latvijā izceļas ar augstu produktivitāti, savukārt ķīmijas nozare pēdējos gados uzrāda cerīgu virzību augstražīguma kalnā. Kopumā nozarēm ir lielas iespējas turpināt kāpināt ražīgumu, lai sasniegtu vismaz Eiropas vidējo līmeni.
Puķes vērtējumā Latvijas ķīmijas, farmācijas un plastmasas/gumijas nozarēs galvenais ilgtermiņa ierobežojums ir noieta tirgus un pieprasījums, bet izaugsmes fāzēs arī darbaspēka pieejamība kļūst par būtisku papildu šķērsli.
Ķīmiskos, farmaceitiskos un plastmasas/gumijas produktus ražojošās nozares kopumā nodrošina 1,4% no kopējās tautsaimniecības pievienotās vērtības jeb 10% no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības, norāda Puķe.
Ekonomiste piebilst, ka farmācija ar krietnu pārsvaru ir nozare ar visaugstāko produktivitāti visu apstrādes rūpniecības un arī kopumā visas tautsaimniecības nozaru klāstā, tātad bez farmācijas nozares jau tā bēdīgā produktivitātes aina Latvijā izskatītos vēl drūmāka. Un arī ķīmijas nozare produktivitātes līknēs ir sākusi uzrādīt spēcīgu pieaugumu. Savukārt plastmasas un gumijas ražošanas produktivitāte vidēji ir zemāka un nav arī manāmi "izaugsmes asni", drīzāk - vājināšanās.
Puķe secina, ka visām šīm nozarēm ir vērojama prāva atpalicība no Eiropas vidējiem rādītājiem un vēl jo prāvāka no Eiropas līdervalstu sekmēm.
Vienlaikus Puķe akcentē šo nozaru vēsturiski lielo eksportu uz Krieviju. Puķe secinājusi, ka arī patlaban eksports uz Krieviju mazinājies tikai plastmasas un gumijas produktiem, bet Latvija turpina "brangi eksportēt" ķīmiskos, galvenokārt parfimēriju un kosmētiku, un farmaceitiskos produktus.
Aprakstot, kuras varētu būt perspektīvākās nozares produktu jomas un attīstības virzieni, Puķe kā piemēru min specializētos ķīmiskos, farmaceitiskos un plastmasas/gumijas produktus, īpaši izmantojot sadarbības iespējas lokālos centros. Farmācijā Latvijai jau ir uzņēmumi, eksporta tirgi un uzkrāta kompetence, ir sasniegts augsts ražīgums, bet joprojām ir iespējas to kāpināt, savukārt ķīmijas nozare tikai sāk spert straujākus soļus ražīguma celšanā.
Tāpat kā perspektīvu nozari Puķe min biorafinēšanu un bioresursu, īpaši koksnes, ķīmiju. Ekonomistes ieskatā šis noteikti ir viens no aktuālākajiem nākotnes virzieniem, kur Latvijai ir iespējas izmantot koksnes un citus bioresursus daudz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, bet tas prasa kapitālieguldījumus, apņēmību iet jaunas taciņas un laiku. Puķe atgādina, ka pēc pieciem gadiem ražošanu varētu būt sākusi biorafinēšanas rūpnīca "Fibenol", kas beidzot piešķirs jaunu mērogu koksnes ķīmijas jomā.
Puķes ieskatā perspektīva nozare ir arī zaļā ķīmija un ilgtspējīgas tehnoloģijas. Ekonomiste uzsver, ka ilgtspējīgas ražošanas prakse vairs nav tikai modes lieta, tā kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu. Nozares uzņēmumu darbību arvien vairāk ietekmē gan vides regulējums, gan enerģijas cenas, gan klientu un investoru prasības.
"Tas nozīmē, ka priekšrocības būs tiem ražotājiem, kuri spēs samazināt resursu patēriņu, emisijas un piesārņojumu, vienlaikus attīstot efektīvākas, drošākas un tehnoloģiski modernākas ražošanas metodes. Tas nozīmē gan efektīvākas sintēzes metodes, gan mazāk bīstamu šķīdinātāju izmantošanu, gan precīzāku resursu kontroli, gan videi un veselībai mazāk kaitīgu produktu ražošanu," skaidro Puķe.
