Pasaulē
Šonedēļ paredzēta ES tieslietu un iekšlietu ministru neformālā sanāksme. Par tās darbakārtību valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Ministrija norāda, ka vīzu politika ir nozīmīgs drošības un ārējās sadarbības instruments, kas paredz ieceļošanas nosacījumus ES un veicina sadarbību ar partnervalstīm migrācijas pārvaldības, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas, kā arī drošības jautājumos. Uzticama un pārredzama vīzu sistēma ir būtiska, lai aizsargātu Eiropas robežu integritāti un nodrošinātu pilsoņu drošību.
Pēdējos gados ES ir saskārusies ar būtiski mainīgu drošības vidi un jauniem apdraudējumiem no naidīgām trešajām valstīm.
Vienlaikus Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ tika konstatēti esošo ES vīzu instrumentu ierobežojumi, reaģējot uz būtisku ģeopolitiskās un drošības situācijas pasliktināšanos. Tas pieprasa elastīgākus un mērķētākus vīzu politikas instrumentus, kas ļautu ES samērīgi reaģēt uz drošības apdraudējumiem.
Papildus tam Eiropas Komisijas pirmā ES Vīzu stratēģija, kas pieņemta šī gada sākumā, paredz turpmāko ietvaru vīzu politikai, kurā drošība ir noteikta kā viens no politikas pamatvirzieniem, ietverot nepieciešamību aizsargāt ES pilsoņus un teritoriju, uzlabojot spēju novērst draudus un reaģēt uz riskiem, kas saistīti ar migrāciju, hibrīduzbrukumiem un citiem globāliem izaicinājumiem.
Stratēģija paredz pārredzamāku un stratēģiskāku pieeju vīzu atbrīvojumu piešķiršanai un mērķētu ierobežojošu vīzu pasākumu ieviešanu, kas ļautu apturēt, noraidīt vai ierobežot vīzu pieteikumu izskatīšanu konkrētām ceļotāju kategorijām no trešajām valstīm, kuru attiecības ar ES ir būtiski pasliktinājušās.
Šādi pasākumi varētu attiekties, piemēram, uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem; identificētiem bijušajiem un pašreizējiem agresorvalstu kaujiniekiem, ar valsts struktūrām saistītām elitēm vai pieteikuma iesniedzējiem, kas ceļo nebūtiskiem mērķiem. Vienlaikus paredzēts saglabāt izņēmumus humāniem un īpašiem gadījumiem, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgiem žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Ņemot vērā minēto, neformālajā sanāksmē ministri diskutēs par iespējamu mērķtiecīgu ierobežojošu vīzu pasākumu veidiem, kā arī šo pasākumu iedarbināšanas un īstenošanas mehānismu.
Latvijas nostāja ir tāda, ka tā turpina atbalstīt kopēju, mērķētu ierobežojošu vīzu pasākumu ieviešanu noteiktu trešo valstu pilsoņu kategorijām, tostarp iespēju apturēt vai ierobežot vīzu pieteikumu pieņemšanu, ja konkrētā trešā valsts rada būtisku apdraudējumu Latvijas un citu ES dalībvalstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Krievija ir ilgtermiņa drauds Eiropas drošībai, tāpēc Latvija iestājas par jebkāda veida sadarbības ar Krieviju maksimālu samazināšanu. Latvija stingri uzskata, ka vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem ieceļošanai ES nebūtiskiem mērķiem, jo īpaši tūrismam, laikā, kad turpinās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, nav pieņemama nedz drošības, nedz ētikas apsvērumu dēļ, teikts ziņojumā.
