Pasaulē
To, kādā veidā tiks piedāvāts tulkojums latviešu valodā, medijs varēs izvēlēties pats. Savukārt raidījumi vai to daļas citās svešvalodās būs jādublē latviski.
Prasības neattieksies uz ziņu tiešraidēm, kā arī ziņu un valodu mācību raidījumiem. Tāpat šis nosacījums neattieksies uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.
Priekšlikumu par šādām izmaiņām bija iesnieguši deputāti Artūrs Butāns (NA) un Jurģis Klotiņš (NA). Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete ierosināja deputātu priekšlikumu papildināt ar piebildi par raidījumu daļām, kas attiektos uz gadījumiem, ja raidījums notiek latviešu valodā, bet tajā, piemēram, intervē kādu personu, kas runā ES svešvalodā. Tāpat NEPLP rosināja ļaut medijam izvēlēties, vai tas nodrošina subtitrus, raidījumu vai raidījuma daļu ieskaņo vai dublē.
Deputāti NEPLP papildinājumus atbalstīja.
Uz otro lasījumu kopumā bija iesniegti 17 priekšlikumi, no kuriem šodienas sēdē bija jāskata 15, jo divi no priekšlikumiem tika izskatīti sēdē 17. jūnijā. Toreiz komisija noteica, ka radio apraides atļaujas izsniegs tikai apraidei valsts valodā.
Priekšlikumu par to bija iesnieguši Butāns, Klotiņš un Jānis Zariņš (JV). NA deputāti un Zariņš bija iesnieguši līdzīgus priekšlikumus, pirmajā gadījumā likuma panta daļu paplašinot, bet Zariņa piedāvājumā - likuma panta daļai izveidot prim daļu. Butāna un Klotiņa priekšlikums tika iekļauts Zariņa priekšlikumā un atbalstīts.
Plānots, ka Saeima par likuma grozījumiem otrajā lasījumā lems parlamenta ārkārtas sēdē 23. jūlijā.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tostarp paplašina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas.
Grozījumi tostarp paredz, ka NEPLP noteikta par atbildīgu iestādi mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanai. Tāpat noteikts, ka NEPLP būs tā valsts iestāde, kas uzraudzīs un katru gadu ziņos par publisko iestāžu un subjektu finansējumu valsts reklāmai, ko tie piešķīruši mediju pakalpojumu sniedzējiem.
