Pasaulē
Dzeltenajā zonā
Latvijā ir astoņas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas. Pa divām stacijām atrodas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, savukārt Ventspilī un Rucavā ir pa vienai šādai stacijai. Stacijas ar apskaužamu regularitāti reģistrē PM10 un PM2,5 pārsniegumus. Tie atrodas dzeltenajā zonā, t. i., rādītāji pārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, bet vēl nav sasnieguši kritisko, sarkano līmeni.
PM ir pirmie burti angļu valodas vārdu salikumā Particulate Matter. PM10 ir jebkuras cietās daļiņas gaisā, kuru diametrs nepārsniedz 10 mikrometrus, tostarp dūmi, putekļi, kvēpi, sāļi, skābes un metāli. Tās joprojām var redzēt ar neapbruņotu aci, bet visu, kas ir lielāks, sauc par smiltīm.
Savukārt PM2,5 ir vismazākās daļiņas ar diametru no 0,001 līdz 2,5 mikrometriem, kas ir sīkākas ne tikai par cilvēka matu, bet arī par sarkano asinsķermenīti.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standartiem PM10 maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir 54 mikrogrami kubikmetrā gaisa, bet PM2,5 – ne vairāk kā 25 mikrogrami kubikmetrā. Taču, piemēram, Rīgā, stacijā, kas atrodas pie K. Valdemāra ielas 65. nama, vienā no dienām februāra beigās PM10 koncentrācija sasniedz 62,21 mikrogramus kubikmetrā gaisa.
Vēl sliktāki rādītāji bija Liepājā: stacija, kas atrodas pie Ezelīču ielas 1. nama, reģistrēja 84,88 mikrogramus kubikmetrā gaisa. Tajā pašā dienā šajā pilsētā bija augstākais PM2,5 līmenis valstī. Ganību ielā esošajā meteoroloģiskajā stacijā rādītājs bija 34,42 mikrogrami kubikmetrā.
Ventspilī, Pārventas novadā, PM2,5 līmenis bija 30,67 mikrogrami uz vienu kubikmetru gaisa, bet Rucavā - 27,38 mikrogrami. Tikai Rēzeknes meteoroloģiskajās stacijās viss bija normas robežās.
Piesārņojuma avoti
Ja pilsētās cieto vielu koncentrāciju gaisā vēl var izskaidrot ar smilšu un sāls maisījumu, ko ziemā izmanto brauktuvju kaisīšanai, lai novērstu apledojumu, tad, piemēram, Rucavā, iemesls bija ziema bez sniega, kad bezvēja apstākļos atmosfērā uzkrājas pludmales augsnes un smilšu daļiņas. Garam iet arī automaģistrāle uz Klaipēdu, kas tika kaisīta ar smiltīm.
Automašīnu riteņi sadrupina smilšu graudus un pēc tam izmet tos uz ceļa malas, pārvēršot putekļos. Daļa no tām nonāk lietus kanalizācijā, bet lielākā daļa paliek. Un, tiklīdz zeme izžūst, putekļi sāk pacelties gaisā. Autovadītāji to labi redz uz savu transportlīdzekļu virsbūvēm, kuras jau nākamajā dienā pēc mazgāšanas atkal klāj netīrumu kārta.
To zina arī kājāmgājēji, jo putekļi ir labi redzami uz gaišām drēbēm. Ārsti brīdina, ka šis piesārņojums ir bīstams cilvēka veselībai, jo sastāv no minerālvielu daļiņām (tās ir ziemā uz ceļiem izmantotās smiltis, fasāžu apšuvuma daļiņas, celtniecības atkritumi, kā arī putekļi no dabas avotiem) un organiskām vielām (galvenokārt kvēpi).
Cita starpā tās satur benzopirēnu un smago metālu – dzelzs, vara, cinka un citu – savienojumus. Un šāda situācija turpināsies līdz brīdim, kad ceļi beidzot tiks attīrīti no smiltīm. Parasti šie darbi turpinās līdz aprīļa beigām.
Lielās daļiņas aiztur gļotāda, un pēc tam tās tiek izvadītas no organisma šķaudot un klepojot, kā arī ar deguna gļotādas sekrētu, ievērojamu daļu cilvēks vienkārši norij. Daudz bīstamākas ir daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 10 mikroniem un kuras iekļūst apakšējos elpošanas ceļos - bronhos, bronhiolās un alveolās. Onkoloģiskas un kardioloģiskas saslimšanas, alerģijas un konjunktivīts – šis nebūt nav pilns to veselības problēmu saraksts, kuras iedzīvotājiem rada cīņa ar apledojumu.
Īpaši no gaisa kvalitātes pasliktināšanās cieš gados vecāki cilvēki ar plaušu un sirds slimībām, kā arī bērni, kuri sava mazā auguma dēļ uzņem lielas putekļu devas. Saskaņā ar PVO datiem PM daļiņu iedarbība visā pasaulē ir saistīta ar 3 % nāves gadījumu no sirds un plaušu slimībām un 5 % nāves gadījumu no plaušu vēža.
Saskaņā ar pētījuma datiem 2010.gadā vides piesārņojums (gada vidējais PM2,5) ir saistīts ar 3,1 miljonu nāves gadījumu un apmēram 3,1% no slimības slodzes rādītāja DALY’s (zaudētie dzīves gadi priekšlaicīgas mirstības un invaliditātes dēļ).
Ārsti iesaka neignorēt meteorologu brīdinājumus un bīstamās dienās, dodoties ārā, nēsāt masku. Īpašu uzmanību tiem vajadzētu pievērst arī māmiņām, izvairoties vest pastaigā mazuļus ielās ar intensīvu satiksmi, tā vietā izvēloties parkus, kuru Rīgā ir daudz.
Samazinoties tranzīta apjomiem, situācija ir uzlabojusies
Pirms dažiem gadiem Sarkandaugavas, Jaunmīlgrāvja un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par dažādām nepatīkamām smakām, kas nāca no termināļiem, kuros tiek uzglabāti naftas produkti. Savukārt Bolderājā un Daugavgrīvā sniegs regulāri kļuva melns ogļu putekļu dēļ, ko vējš atnesa no Krievusalā esošajiem ogļu termināļiem. Taču, samazinoties dzelzceļu kravas pārvadājumiem, gaisa kvalitāte šajās teritorijās uzlabojās pati no sevis. Pazudusi arī nepatīkamā smaka, kas agrāk bija jūtama, pat braucot pa Viestura prospektu pie Mangaļu stacijas.
Eksperti atzīmē, ka gaisa kvalitāte Rīgā kopumā ir apmierinoša. Galu galā galvaspilsētu ieskauj meži, kas darbojas kā pilsētas zaļās plaušas. Turklāt tā atrodas līdzenumā, kur regulāri pūš vēji. Savukārt pilsētā esošie koki ne tikai slāpē trokšņus, bet arī uzlabo gaisa kvalitāti.
Tomēr pasaulē viss ir relatīvi. Piemēram, Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, kur oficiāli dzīvo 5,4 miljoni cilvēku, skaidrā laikā saule knapi izlaužas cauri dzeltenajam smogam, kas pastāvīgi karājas virs pilsētas.
Aleksandrs FEDOTOVS
