Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja IeM, līdz šim brīdim nav konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji būtu pielietojuši fizisku spēku vai arī speciālos līdzekļus pret migrantiem. Valsts robežsardzē nav saņemtas sūdzības par fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu.
"Neatbalstām "Amnesty International" centienus likt vienādības zīmi starp, no vienas puses, Baltkrievijas ļaunprātīgi īstenotu migrācijas instrumentalizāciju un tīšo ES ārējo robežu apdraudējumu un, no otras puses, patiesiem patvēruma meklētājiem un personām ievainojamības situācijā," norādīts ministrijas paziņojumā.
Pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, laika posmā no ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021.gada 11.augustā līdz 2022.gada 11.oktobrim Latvijas teritorijā uz Baltkrievijas-Latvijas robežas humānu apsvērumu dēļ atļauts ienākt 195 personām. Pērn humānu apsvērumu dēļ ielaisti 13 Afganistānas, 66 Irākas, pieci Šrilankas, viens Pakistānas, četri Sīrijas un pieci Turcijas valstspiederīgie, bet šogad - 48 Irākas, 19 Irānas, septiņi Šrilankas, septiņi Baltkrievijas, 12 Afganistānas, divi Indijas, divi Gvinejas, divi Pakistānas, viens Eritrejas un viens Krievijas valstspiederīgais.
Valsts robežas šķērsošanai paredzētajās vietās šogad Latvijā ieceļoja 51 Afganistānas un 36 Irākas valstspiederīgie caur lidostu Rīga, divi Afganistānas un četri Irākas valstspiederīgie caur Grebņevas un Terehovas robežpunktu, četri Irākas valstspiederīgie caur Silenes robežpunktu.
Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas iestādes pievērš uzmanību individuālām situācijām un rīkojas, lai novērstu draudus personas dzīvībai vai veselībai, norādījusi ministrija.
Nevienai valstij nav pienākums ielaist savā teritorijā visus ārvalstniekus, kuri to vēlas, vēl jo vairāk personas, kuras apzināti cenšas nelikumīgi šķērsot valsts robežu, uzsver IeM.
Saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts starp ANO Bēgļu aģentūru un Valsts robežsardzi, robežsardze nodrošina aģentūras novērotāju iespēju novērot patvēruma pieteikumu iesniegšanu robežšķērsošanas vietās, turpmākās darbības attiecīgajā iestādē, kas saņēmusi patvēruma pieteikumu, attiecīgo personu uzņemšanas un izmitināšanas apstākļus un attiecīgo tiesību aktu prasību atbilstību saistībā ar attiecīgajām personām.
Aģentūras nozīmētais partneris Latvijā ir Latvijas Cilvēktiesību centra novērotājs, kurš regulāri veic šādas novērošanas.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāvji vairākkārt ir apmeklējuši gan pierobežas teritorijas, gan tieši Latvijas-Baltkrievijas robežu. Neviena apmeklējuma laikā Valsts robežsardze nesaņēma pārmetumus par tiesību normu pārkāpumiem, norāda IeM.
"Amnesty International" mājaslapā ievietotajā paziņojumā apgalvots, ka Latvijas varasiestādes ir vardarbīgi atgrūdušas bēgļus un migrantus pie valsts robežas ar Baltkrieviju, pieļaujot "daudzus smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepenu aizturēšanu un pat spīdzināšanu".
Latvija bēgļiem un migrantiem esot izvirzījusi "nežēlīgu ultimātu": "piekrist "brīvprātīgi" atgriezties savā valstī vai palikt iesprostotiem uz robežas, saskaroties ar aizturēšanu, nelikumīgu atgriešanos un spīdzināšanu". Dažos gadījumos migrantu patvaļīga aizturēšana uz robežas var līdzināties piespiedu pazušanai, vērtējusi "Amnesty International" Eiropas institūciju biroja direktore Ieva Gedija.
Latvijas varas iestādes esot atstājušas vīriešus, sievietes un bērnus ārpus telpām zemā temperatūrā, bieži mežos, kur viņi uzturējušies teltīs. Latvijas amatpersonas migrantus esot vardarbīgi atgrūduši atpakaļ uz Baltkrieviju, kur viņiem neesot iespēju meklēt aizsardzību. Šīm darbībām nav nekāda sakara ar robežu aizsardzību un tās ir nekaunīgi starptautisko un ES tiesību pārkāpumi, uzskata "Amnesty International".
Organizācija savu nostāju pamato, atsaucoties uz dažiem irākiešu migrantiem, kuri apgalvojuši, ka Latvijas likumsargi viņus situši. Tāpat Latvijas amatpersonas esot spiedušas cilvēkus piekrist "brīvprātīgi" atgriezties savās izcelsmes valstīs.
