Mājas virtuve
RU Piektdiena, 11. Aprīlis Rīt: Hermanis, Vilmars

Komunālie maksājumi: kam ir tiesības uz valsts atbalstu un kā to saņemt?

Aukstais februāris pēc “itāļu” ziemas janvārī var sagādāt pārsteigumus – lielākus rēķinus par  komunālajiem pakalpojumiem. Arī janvārī iedzīvotāji saņēma lielākus apkures rēķinus par salīdzinoši silto decembri. Kāds tam ir iemesls un kā ir mainījies valsts atbalsts par patērētajiem energoresursiem? Šajā publikācijā pastāstīsim, uz kādu palīdzību no valsts var pretendēt iedzīvotāji komunālo pakalpojumu apmaksai.

Valsts atbalsta kritēriji

Patiešām, rēķini ir diezgan augsti. Tas jo īpaši ir saistīts ar to, ka valdība ir mainījusi kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu apmaksai, pamatojoties uz enerģijas cenu stabilizāciju. Lēmums tika pieņemts pirms 2024/2025. gada apkures sezonas sākuma, kad siltumenerģijas piegādātāji viens pēc otra iesniedza pieteikumus siltumenerģijas tarifu samazināšanai. Tiesa, tobrīd Latvija vēl nebija atvienojusies no BRELL.

Rudenī Latvijas Republikas valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka, kas var saņemt valsts atbalstu ārkārtas enerģijas cenu pieauguma gadījumā.

Noteikumi paredz, ka atbalstu var saņemt mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem, proti, mājsaimniecības, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli veido 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem var pieteikties arī pašvaldības atbalstam.

Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprot izdevumus par īri (t. sk. zemes nomu vai nodokļus par mājai piegulošo zemi), komunālajiem pakalpojumiem (ūdeni, kanalizāciju, siltumenerģiju, elektroenerģiju, dabasgāzi), citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšanu).

Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi, respektīvi, visā apkures sezonā vai visu gadu, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatēts energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā).

Minētās mājsaimniecības atbalstu saņems, ja secīgi trīs mēnešus energoresursu cenas biržā par 30% pārsniegs resursa cenas slieksni un Ministru kabinets pieņems rīkojumu par konkrētu atbalsta periodu.

Apkures sezonā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes. Savukārt, ja energoresursu cenas visā apkures sezonā saglabāsies stabilas, tad atbalsta mehānisma iedarbināšana nebūs nepieciešama.

Atbalstu uzsāks pēc MK rīkojuma (lēmuma), energoresursu tirgus cenām trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedzot noteiktu slieksni.

MK noteikumi Nr. 592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” stājās spēkā 2024. gada 5. septembrī, bet acīmredzot tarifi vel ne reizi nav sasnieguši noteikto slieksni, pie kuriem būtu iedarbināms atbalsta mehānisms.

Tarifi un cenas

Cenu sliekšņi, atbilstoši kuriem piemēro valsts atbalstu:

  • elektroenerģija – ja vidējā “Nordpool” biržas nākamās dienas cena ir virs 208 eiro/MWh;
  • dabasgāze, naftas gāze, dīzeļdegviela, kas tiek izmantota apkures vajadzībām – ja vidējā nākotnes dabasgāzes cena “Dutch TTF” biržā ir virs 91 eiro/MWh;
  • centralizētā siltumapgāde – ja vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi ir virs 111 eiro/MWh;
  • granulas, malka, briketes – ja vidējā biomasas cena “Baltpool” biržā ir virs 76 eiro/MWh. 

Kādi komunālie pakalpojumi ir iekļauti atbalsta sarakstā?

Ja mājsaimniecība apkures vajadzībām izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malku, granulas, briketes, naftas gāzi, dīzeļdegvielu) vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiek piešķirts atbalsts, ja energoresursu cenas pārsniedz noteikto slieksni, ir no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.

Savukārt atbalsta periods elektroenerģijai, ko izmanto vispārīgam patēriņam, nevis apkurei, paredzēts visu kalendāra gadu.

 Atbalsta apjoms

Latvijas Republikas Ministru kabinetam pieņemot attiecīgu rīkojumu, maksas samazinājums rēķinos būs šāds:

- Elektroenerģijas pirmajām 100 kWh – atlaide 8 EUR, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto elektroenerģiju

- Elektroenerģijai, ko izmanto apkures vajadzībām ar patēriņu 500-2000 kWh mēnesī – 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 0,16 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 0,10 EUR/kWh.

- Dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī  - atlaide 110 EUR,  nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi

- Centralizētai siltumapgādei – 50% no starpības, ko veido SPRK/pašvaldības apstiprinātais tarifs un tarifu slieksnis, kas ir virs 111EUR/MWh

- Granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 EUR/t,  bet ne vairāk kā 100 EUR/t, ieskaitot PVN

- Malkai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 35m3 – 50% no cenas, kas pārsniedz 40 EUR/m3, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 15 EUR/ m3, ieskaitot PVN

- Sašķidrinātajai naftas gāzei, ja tās iegādes apjoms ir līdz 1000kg – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,29 EUR/kg, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2 EUR/kg, ieskaitot PVN

- Dīzeļdegvielai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 400 litriem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,11 EUR/l, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2,50 EUR/l, ieskaitot PVN

Ja elektroenerģijas tarifi strauji pieaugs, kā to prognozē skeptiķi, Ministru kabineta noteikumi par atbalstu ārkārtas enerģijas cenu pieauguma gadījumā, var būt aktuāli.

Atbalsta saņēmēji tiks noteikti automātiski

Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju, proti, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, datubāzēm. Attiecīgās sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem atbalstu varēs saņemt, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumus summēs. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.

Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrībai, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāzei, centralizētajai siltumenerģijai) iecerēts automātiski piemērot rēķinā. Turpretī atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai, elektroenerģijai apkures vajadzībām u. c.) administrēs pašvaldības.

Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu:

- Ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu.

- Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu.

- Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Igaunija aiztur Krievijas «ēnu flotes» tankkuģi

11/0
Lasīt

Braže: Stingra sankciju politika iegrožo Krieviju un stiprina mūsu un Ukrainas drošību

11/0
Lasīt