KNAB ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudīja, vai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veiktajā sarežģītajā un apjomīgajā pārtikas piegādes iepirkumā īstenoti koruptīvi noziedzīgi nodarījumi. KNAB izmeklēšanā secināja, ka šī iepirkuma komisijas locekļu pieredzes trūkuma un atbildīgo institūciju nepietiekamas uzraudzības dēļ pieļauti vairāki disciplinārpārkāpumi, bet tie nav saistīti ar korupciju, par ko būtu piemērojama kriminālatbildība.
Sākotnējā informācija norādīja uz iespējamību, ka četras personas - divi iepirkuma komisijas locekļi, uzņēmuma pārstāvis un bijušā aizsardzības ministra padomnieks - varētu būt īstenojušas noziedzīgus nodarījumus, lai panāktu konkrēta uzņēmuma uzvaru iepirkumā par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām.
Lai pārbaudītu informāciju, KNAB 2023.gada 3.martā sāka kriminālprocesu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu deklarācijā un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Izmeklēšanas laikā KNAB veica plašas kriminālprocesuālās darbības, tostarp tiesas sankcionētas kratīšanas, personu pratināšanas, dokumentu izņemšanas, iegūtās informācijas analīzi un citas darbības. Iegūtā informācija norādīja, ka iepirkuma nolikumā noteikti nepamatoti zemi kritēriji pretendentu kvalifikācijai, kā arī iepirkuma komisija vairākkārt mainījusi iepirkuma nolikumu un tehnisko specifikāciju, tādā veidā radot pamatotas aizdomas, ka korekcijas varētu būt veiktas konkrēta uzņēmuma interesēs.
Tāpat iegūtā informācija liecināja, ka iepirkuma komisija nepietiekami izvērtējusi pretendentu un tehniskās specifikācijas atbilstību iepirkuma mērķim.
KNAB iegūtie pierādījumi apstiprina, ka personu darbībās ir pazīmes disciplinārajiem pārkāpumiem, kurus atbilstoši kompetencei jau ir vērtējusi Aizsardzības ministrija (AM). KNAB ieskatā, šie pārkāpumi varētu būt saistāmi ar iepirkuma komisijas locekļu pieredzes trūkumu tik komplicēta un apjomīga iepirkuma īstenošanā, kā arī ar nepilnīgu AM uzraudzību un VALIC kā iepirkuma īstenotāja nepietiekamu AM informēšanu par iepirkuma procesu un plānotajām izmaksām.
Izvērtējot izmeklēšanā iegūto informāciju, netika iegūts apliecinājums tam, ka kriminālprocesā iesaistītās personas ir veikušas koruptīvus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat iegūtie pierādījumi neapstiprina, ka personas būtu tikušas iespaidotas, ieinteresētas kāda konkrēta pretendenta atzīšanai par iepirkuma uzvarētāju vai veikušas darbības, kas nodrošinātu priekšrocības vai ierobežotu pretendentu iespējas tikt atzītiem par uzvarētāju.
Vienlaikus KNAB norāda, ka iepirkuma līgumsumma nav izmaksāta un valstij nav nodarīti finansiāli zaudējumi. Tādējādi KNAB šonedēļ pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā konstatēja, ka bijušais aizsardzības ministra padomnieks ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā varētu būt norādījis nepatiesas ziņas, proti, nebija deklarējis automašīnas iegādi. Tādējādi KNAB 2024.gada 31.janvārī rosināja Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret attiecīgo valsts amatpersonu par nepatiesu ziņu, kas saistītas ar mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, norādīšanu deklarācijā. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka šī persona ar prokuroru panākusi vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Bijušais aizsardzības ministra padomnieks samaksājis 3500 eiro piemēroto naudas sodu.
Izmeklēšanas laikā KNAB iegūto informāciju atbilstoši institucionālajai piekritībai pārsūtīja Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar lūgumu izvērtēt, vai iepirkumā nav pieļauti administratīvie pārkāpumi.
Saskaņā ar KNAB rīcībā esošo informāciju IUB ir saucis pie administratīvās atbildības sešas personas.
KNAB arī atgādināja, ka, lai uzlabotu publisko iepirkumu vidi, samazinātu korupcijas riskus un stiprinātu soda neizbēgamību amatnoziegumos, Ģenerālprokuratūra ar KNAB atbalstu rosināja normatīvajā regulējumā paredzēt atbildību par darbībām, kas īstenotas konkrēta iepirkuma pretendenta interesēs.
Šī iniciatīva guva atbalstu, un šogad 6.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, papildinot vairākas šī likuma pantu daļas ar jaunu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas nolūku. Izmaiņas paredz, ka tiesībsargājošās iestādes valsts amatpersonām var piemērot kriminālatbildību par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, bezdarbība un vairākiem citiem, ja tie izdarīti ar nolūku iegūt nepamatotas priekšrocības sev vai jebkurai citai personai.
Jau ziņots, ka saskaņā ar aģentūras LETA un "Nekā personīga" iepriekš vēstīto, tiesības uz aizstāvību šajā lietā bija toreizējam iepirkuma komisijas vadītājam, nu jau bijušajam Nacionālās apvienības biedram Ērikam Ezeriņam, kā arī diviem bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika padomniekiem Valdim Verneram un Aivaram Tiesnesim. Tiesības uz aizstāvību bija arī SIA "Zītari LZ" izpilddirektoram Jurim Zeltiņam. Tiesnesis un Zeltiņš šogad miruši.
Jau ziņots, ka Rojā reģistrētais uzņēmums "Zītari LZ" 2022.gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām turpmākos piecus gadus. Šis iepirkums izraisīja skandālu, un 2023.gada vasarā tika panākta vienošanās par līguma laušanu.