Pasaulē
Eksperts atzīmēja, ka tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, būtiskākie lēmumi jau ir pieņemti, piemēram, Madrides samitā alianses dalībvalstis pieņēma jauno aizsardzības koncepciju, bet Viļņas samitā - reģionālos aizsardzības plānus.
Otrkārt, novembrī ASV notiks prezidenta vēlēšanas un tikai dažas dienas pēc samita notiks ASV Republikāņu partijas nacionālais kongress, līdz ar to ASV prezidents Džo Baidens negribēs pieņemt lēmumus, kurus potenciāli varētu izmantot pret viņu iekšpolitiskās cīņās, skaidroja Kažociņš.
Viņa ieskatā galvenie jautājumi NATO samitā varētu būt vispārējās sabiedroto aizsardzības un atturēšanas spējas, un tas, kā īstenot praksē Madrides un Viļņas samitā pieņemtos lēmumus. Tāpat var sagaidīt sarunas par to, kādā veidā atbalstīt Ukrainas aizsardzību, taču, kā uzsvēra eksperts, jābūt gataviem uz to, ka NATO samitā Ukraina nesaņems ielūgumu iestāties NATO.
Tāpat darba kārībā varētu būt jautājumi par globālās partnerības stiprināšanu. Kažociņš skaidroja, ka 40% no Eiropas tirdzniecības apjoma iet caur Dienvidķīnas jūru, uz kuru pretendē Ķīna. Tas nozīmē, ka Eiropa ir ieinteresēta globālajā partnerībā.
Eksperts uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi NATO samita kontekstā ir runāt par politisko vienotību, ņemot vērā aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Pagaidām nav zināms, vai Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena saņems pietiekami daudz balsu, lai turpinātu pildīt šos amata pienākumus vēl vienu termiņu. Kažociņš klāstīja, ka tas pats attiecas uz Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kura varētu ieņemt Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikā amatu.
"Cerības ir lielas, taču pagaidām šie amati nav garantēti. Nav zināms, kādas pārmaiņas notiks Francijā. Līdz šim Francijas prezidentam Emanuelam Makronam bija nopietna loma Ukrainas atbalstā, taču pēc Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, iespējams, viņa loma mazināsies. Tas var nozīmēt arī to, ka Eiropas viedoklis Ukrainas jautājumā nebūs tik spēcīgs, kāds tas bija līdz šim," norādīja Kažociņš.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izšķiroši ir tas, kāds būs ASV prezidenta vēlēšanu iznākums un, vai iespējamā Donalda Trampa uzvara varētu kaut kādā veidā sekmēt šķelšanos NATO. "To visi centīsies novērst," teica eksperts.
Jautāts, vai samitā dalībvalstis varētu panākt vienošanos par piecu gadu militārās palīdzības pakotnes nodrošināšanu Ukrainai, kas tiek lēsta 100 miljardu ASV dolāru apmērā, Kažociņš aicināja ņemt vērā vairākus aspektus, piemēram, kāds būs formulējums galaziņojumā. Ja Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties aliansei, tad Baltijas valstīm un Polijai, kas politiski visspēcīgāk atbalsta Ukrainu, ir svarīgi, lai formulējumi nebūtu vāji, kādi tie bija, piemēram, NATO samitā Bukarestē 2008.gadā un samitā Viļņā 2023.gadā.
Pēc eksperta domām, aiz slēgtām durvīm, iespējams, varētu būt sarunas par Krievijas iesaldēto aktīvu 300 miljardu ASV dolāru apmērā izmantošanu, lai atbalstītu Ukrainu. Tam ir potenciāls palīdzēt, taču ir dažas valstis gan G7, gan ES, kas šādam risinājumam varētu nepiekrist, viņš skaidroja.
Tāpat Kažociņš norādīja, ka samitā varētu pieņemt lēmumu, ka Vācijā izvietoto štābu Ukrainas palīdzības pārraudzīšanai un koordinēšanai, kuru patlaban vada ASV, turpmāk varētu vadīt NATO. Arī tagad un nākotnē runa būs par finansējuma vākšanu un nogādāšanu Ukrainai, par militāro palīdzību, apmācību un to koordināciju, par Ukrainas militāro vajadzību samērošanu ar piedāvājumiem un piegādi, kas ir sarežģīti, jo palīdzības grupā ir iesaistītas 56 valstis, viņš skaidroja.
Tāpat runa būs par NATO un Ukrainas bruņoto spēku savietojamību, lai tad, kad karš beigsies, Ukrainai būtu vieglāks un skaidrāks ceļš dalībai NATO un lai tas notiktu tikpat ātri kā, piemēram, ar Somiju un Zviedriju, piebilda Kažociņš.
Kā ziņots, Vašingtonā, ASV, no šodienas līdz ceturtdienai norisināsies NATO samits, uz kuru dosies arī Latvijas delegācija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā.
