Kas ir klinšu kāpšana? Iepazīstinām, kur Rīgā šajā jomā var patrenēties.

Klinšu kāpšana ir salīdzinoši jauns sporta veids. No alpīnisma tas nodalījās pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū un aizvadīto 50–60 gadu laikā visā pasaulē ir ieguvis milzīgu popularitāti.
Daudziem nereti rodas jautājums – ar ko īsti klinšu kāpšana atšķiras no alpīnisma?
Vispirms nav jāstiepj līdzi milzu mugursomas, kas piebāztas ar visu, kas nepieciešams pārgājiena veikšanai. Klinšu kāpšanas inventārs ir viegli novietojams automašīnas bagāžas nodalījumā vai nelielā mugursomiņā.
Tāpat nav jāiet vairākas dienas, lai nonāktu līdz klinšu sienai, pa kuru ir nolemts uzkāpt. Maksimālais nokļūšanas laiks no auto stāvvietas vai klinšu kāpēju kempinga ir 20–30 minūtes.
Visbeidzot nav jāsaldē pirksti, nav jābīstas no parastajām vai dubļu lavīnām, nav jāuztraucas par lietu vai snigšanu, kā arī nenākas ciest no skābekļa trūkuma.
Klinšu kāpšana ir tehniskais sporta veids. Prasmi skaisti un mērķtiecīgi pārvietoties pa klinšu sienām iegūst ilgākā laikā plānveidīgos treniņos. Mēģinājumi patstāvīgi apgūt klinšu kāpšanu reizēm noved pie bēdīgiem rezultātiem. Ir vienkārši apgūt nepareizu, saraustītu kāpšanas tehniku, bet, lai no tādas atbrīvotos, reizēm var būt nepieciešami gadi. Tāpēc klinšu kāpšanas iemaņas ir labāk apgūt klinšu kāpēju skolās, personālā trenera vadībā vai kopā ar draugiem, kuri ir pieredzējuši klinšu kāpēji. Kaut arī tieši pareizu tehniku ir apgūt visgrūtāk, toties tas ir ieguvums visai turpmākajai dzīvei.
Klinšu kāpšanas maršruti ir dažāda augstuma: no 10 līdz 80 metriem. Dabiskās klintīs nākamā maršruta vieta tiek rūpīgi sagatavota, lai uz cilvēkiem, kas veiks kāpēju drošināšanu, nekristu akmeņi. Pēc tam iežos tiek iedzīti klinšu āķi, no kuriem katrs spēj izturēt apmēram 2 tonnas lielu noslodzi. Tādējādi tiek panākti maksimāli droši apstākļi kāpšanai.
Par komforta temperatūru šajā sporta veidā uzskata plus 15−20 grādus. Ja ir vēsāks vai karstāks, ja snieg vai līst, ja klintis atrodas tālu no mājām, tad klinšu kāpēji apmeklē mākslīgās trases – tās kāpšanai ir ideāla vieta, kur nodrošināti visi treniņam nepieciešamie apstākļi: vienmēr komfortabla temperatūra, daudzveidīgi reljefa elementi un sienu pārkares dažādos leņķos, visdažādākie atbalsta elementi, mīkstie paklāji, spēka trenažieri kompleksajiem treniņiem u.c.
Mākslīgo klinšu sienu trases darina no dažādiem atbalsta elementiem, kas veido īstu rēbusu, kuru klinšu kāpējiem pēc tam nākas risināt. Izveidotās trases testē trīs četri pieredzējuši klinšu kāpēji, un pēc testu rezultātiem katram maršrutam tiek noteikta atbilstoša grūtības pakāpe.
Grūtības jeb sarežģītības kategorija ir galvenais kritērijs, pēc kura klinšu kāpējs var novērtēt savu meistarības pakāpi. Vienkāršākās trases sākas ar 3. vai 4. kategoriju – tādās ir lieli, ērti atbalsta elementi, pie kuriem var pietverties, savukārt pati siena ir vertikāla, bez pārkares slīpuma. Visaugstākās grūtības pakāpes trases mūsdienās ir 9B+, un tādas pēc ilgstoša (reizēm pat vairākus gadus ilga) apguves treniņa spēj iziet tikai daži klinšu kāpēji pasaulē.
Kā sacenšas klinšu kāpšanā?
• Kāpšana, sacenšoties ātrumā, ir tīrs sporta veids. Tajā pēc iespējas ātrāk ir jāpieveic kāds noteikts, vienkāršs maršruts.
• Kāpšanā pēc sarežģītības pakāpes tiek vērtēts kāpšanas augstuma faktors, un tai ir divas vērtējuma kategorijas:
a) On-sight – maršruta iziešana ar pirmo mēģinājumu;
b) Afterwork – maršruta iziešana pēc tā iepriekšējas izstrādes. Reizēm, lai izietu kādu augstākās grūtības pakāpes maršrutu, to nepieciešams apgūt mēnešiem, pat gadiem ilgi, taču tādējādi sasniegtās uzvaras prieks paliek atmiņā uz visu mūžu.
• Boulderings ir īsas spēka trases, kurās parasti nav nepieciešama drošināšanas virve. Tā vietā tiek izmantoti pārvietojami paklāji. Boulderinga maršrutu augstums nepārsniedz 5−6 metrus.
Kā iesākt?
Lai skaisti un, galvenais, mērķtiecīgi pārvietotos pa klinšu sienu, būs nepieciešamas nodarbības pie individuālā trenera vai jālūdz pieredzējuša klinšu kāpēja palīdzība. Kāpšanas tehnika, fiziskais spēks, vispārīgā izturība, koordinācija, lokanums utt. – tās ir sastāvdaļas, kas veido klinšu kāpēja meistarības līmeni.
Iepazīstinām, kur Rīgā šajā jomā var patrenēties.
KLINŠU SIENA RTU ĶĪPSALAS PELDBASEINĀ
Rīga, Ķīpsalas iela 5
Tālr. 29589793
vai rakstot uz e-pastu info@baseins.eu
Ir izveidotas dažādu sarežģītības līmeņu trases, lai būtu interesanti gan iesācējiem, gan pieredzējušiem klinšu kāpējiem. Uz vietas pieejams viss nepieciešamais inventārs. Ir jāierodas sporta tērpā un piemērotos apavos. Sienas parametri:
augstums − 6,5 m,
platums − 10 m,
celiņu skaits – 7.
Vienas nodarbības ilgums – 1 stunda.
SPORTA KĀPŠANAS KLUBS «SKALA»
Rīga, Lomonosova iela 1, TSI sporta centrs,
Tālr.: +371 26874625
https://www.facebook.com/skalaklubs/
DARBA LAIKS:
- Otrdienas, piektdienas − no 15:30 līdz 19:00 bērnu grupas
- Trešdienas, piektdienas − no 18:00 līdz 20:30
(Iepriekšējs pieraksts grupu nodarbībām ir obligāts)
Viens no pirmajiem klinšu kāpšanas klubiem Rīgā, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Ir bērnu, amatieru un sportiskās pilnveidošanās grupas. Regulāri tiek organizēti izbraukumi uz klintīm iesācējiem, jauniešiem un bērniem. Klubā ir laba tradīcija rīkot bērnu vasaras pārgājienus un nometnes. Šeit trenējas vieni no spēcīgākajiem Latvijas klinšu kāpējiem, kuri labprāt dalās pieredzē un regulāri piedalās sacensībās, un tas ir liels plus. Iesācējiem un amatieriem ir pieejami kā individuālie treneri, tā grupu nodarbības, kas arī ir viena no kluba «Skala» priekšrocībām.
KĀPŠANAS TORNIS «GANDRS»
Rīga, Kalnciema iela 28
Šī vieta noteikti ierindojas pilsētas labāko kāpšanas vietu topā. Klinšu sienas augstums ir 12 metri. Un, kamēr jūs iekarosit mākslīgās virsotnes, jūsu atbalsta komanda vienā mierā var sarīkot pikniku – līdzās ir novietoti galdi un soli atpūtai.
Šeit var testēt trīs dažādas sienas un trīsdesmit visdažādākos šķēršļus, kuri tostarp atbilst arī dažādām grūtību kategorijām
KĀPŠANAS ZĀLE «VIRSOTNE»
Rīga, Duntes iela 19A
(t/c «Sky&More», 2. stāvs)
Objektīvi vērtējot, «Virsotne» ir viena no mūsdienīgākajām kāpšanas zālēm Rīgā. Tā piedāvā apmēram 80 visdažādāko grūtības pakāpju maršrutus, tajā skaitā, arī trenera vadībā. Turklāt reizi divās nedēļās maršruti tiek mainīti, tāpēc tie neapnīk. Lai arī konstrukciju augstums ir samērā pieticīgs, tās iecienījuši gan iesācēji, gan rūdīti klinšu kāpēji. Turklāt nodarbību saraksts ir veidots tā, lai būtu ērti ierasties tiem, kas strādā un kas ir aizņemti.
SPORTA CENTRS «FALKORS»
Rīga, Ropažu iela 140 (ieja no Bērzpils ielas puses)
Tas nav parasts klinšu kāpšanas centrs, te akcentēts boulderings – vairākas īsas, bet maksimāli sarežģītas trases. Tās var veikt ar 5−6 satvērieniem, tomēr ne katram tas izdodas. Visi maršruti ir sadalīti sarežģītos un ne tik sarežģītos, turklāt dalībnieki regulāri dodas trenēties uz īstiem kalniem. Protams, uz tādiem, kādus Latvijā iespējams atrast. Starp citu, šeit notiek nodarbības kā bērniem, tā arī pusaudžiem un pieaugušajiem.