Pasaulē
"ES kopējā klimata politika iezīmēta visai skaidri - siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana un mūsu mērķis ir nevis lai valsts skrien visiem nopakaļ, bet izmantot šo klimata politiku kā iespēju attīstīt tautsaimniecību. Uzņēmējiem, kas spēs izstrādāt energoefektīvu tehnoloģijas, paveras garantēts 500 miljonu iedzīvotāju tirgus," sacīja Kariņš.
Premjers piebilda, ka Latvija jau patlaban ir starp astoņām galvenajām klimata politikas virzītājvalstīm ES. Tomēr ES rada tikai 11-12% no pasaules SEG emisijām, tāpēc neizbēgami par klimata politikas maiņu būs jāsāk domāt arī ASV, Ķīnai un Krievijai.
"Ja būsim radījuši energoefektivitāti veicinošas tehnoloģijas, tad varēsim nodrošināt eksportu pa visu pasauli," uzsvēra Kariņš.
Kā piemērus šādām tehnoloģijām premjers minēja energoefektivitāti veicinošus pasākumus ražošanā. "Dažādi sūkņi, apgaismojums, sildītāji ir tie, kas ar nelielām izmaiņām spēj panākt lielu efektu. Uzņēmumi ar šādiem risinājumiem spēs pelnīt eksporta tirgū," uzsvēra Kariņš.
Viņš piebilda, ka energoefektīvu risinājumu izstrādāšanai un ražošanai nav nepieciešamas lielas ražotnes, bet gan gudri cilvēki un Latvijai šis cilvēkresurss ir pieejams.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Latvijā ir nozares, kurām jāpiestrādā pie SEG emisiju samazināšanas un tās ir lauksaimniecība un transporta enerģētika, tāpat ir jādomā, kā uzņēmējiem gūt labumu no šī tirgus.
"Uzskatu, ka uzņēmēji ir spējīgi šo potenciālu izmantot. Te jāmin gan Saules paneļu ražošana, gan arī vēja ģeneratoru komplektējošo daļu ražošana. Tāpat ir jādomā par mikroģenerāciju, kad uz dzīvojamajām ēkām uzstāda Saules enerģijas paneļus, iegūto enerģiju nodod kopējā tīklā un saņem no tā, nemaksājot obligātā iepirkuma komponenti," skaidroja Nemiro.
Kariņš piebilda, ka nākotnē lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā visticamāk palielināsies, tāpēc SEG emisiju mazināšanai šajā jomā būtu jādomā par to platību apmežošanu, kras netiek izmantotas lauksaimniecībā, bet kurās vēl nav izaudzis mežs.
Savukārt transporta jomā Latvijai būtu jādomā, kā veicināt autoparka atjaunošanos, jo patlaban vidējais autoparka vecums ir 14 gadi. Kariņš gan teica, ka par šo jautājumu diskusijas vēl tikai sākas un valdības mērķis nav izdomāt jaunus apgrūtinājumus vai aizliegumus.
"Pieļauju, ka nākotnē būtiski samazināsies auto ar iekšdedzes dzinējiem skaits un pieaugs elektroauto skaits, tāpēc jāstrādā pie atbilstošas infrastruktūras izveides valstī, lai elektroautomašīnas būtu viegli izmantojamas," sacīja Kariņš.
Kā mīnusu transporta jomā Kariņš minēja to, ka valdība un Rīgas vadība nespēj politiski sadarboties vairāk nekā 10 gadus. "Daudzi iedzīvotāji dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā un dodas uz darbu ar privātajiem auto. Gadiem tiek runāts par nepieciešamu veidot "park&ride" stāvvietas pie Rīgas robežas, bet nekas nenotiek. Tā būtu laba iespēja samazināt izmešus Rīgā," klāstīja Kariņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piebilda, ka NEKP2030 ir ļoti apjomīgs dokuments, kas aptver vairāk nekā 200 pozīcijas, kuras varētu transformēt ekonomiku un mainīt iedzīvotāju paradumus.
"Plāna mērķis ir padarīt ekonomiku gatavāku jaunajiem izaicinājumiem, panākt ne tikai ieradumu maiņu, bet arī sniegt jaunas iespējas," sacīja Pūce.
Plānots, ka NEKP2030 tiks iesniegts izskatīšanai valdībā līdz janvāra beigām.
Jau ziņots, ka 2019.gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais "Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam" (NEKP 2030) projekts.
Bija plānots, ka plāna projekts Ministru kabinetā tiks izskatīts pagājušā gada decembrī un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijā (EK), tomēr plāna pieņemšana ir aizkavējusies.
"NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
