Pasaulē
Uzrunājot vēstniekus, ārlietu ministrs akcentēja svarīgākos Latvijas ārlietu dienesta uzdevumus, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība un jāvelta mērķtiecīgs pārstāvniecību darbs to īstenošanā: transatlantisko attiecību stiprināšana, sadarbība drošības politikas jomā ar līdzīgi domājošām valstīm, Eiropas Savienības (ES) jautājumi un ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšana, reģionālās sadarbības sekmēšana un koordinētas rīcības īstenošanā starptautiski svarīgos jautājumos, tostarp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formātā.
Kariņš atzīmēja, ka aizvadīto gadu laikā ārpolitiskie uzdevumi ir kļuvuši izaicinošāki, jo pasaulē drošības situācija ir kļuvusi sarežģītāka. Tas, kas šādos apstākļos tiek darīts un plānots ir stiprināt savu drošību, veidot ciešāku sadarbību ar ES un NATO. Tāpat, pēc ārlietu ministra paustā, plānots veidot un stiprināt attiecības ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.
"Draugu nekad nav par daudz un Latvijai jāpalīdz skaidrot Krievijas kara pret Ukrainu patiesie iemesli, proti, to, ka Krieviju vada imperiālisma un koloniālisma ambīcijas. Paldies mūsu diplomātiem par nesavtīgo darbu Latvijas labā - esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem godam izpildīsim mums uzticēto uzdevumu, stāvot Latvijas neatkarības un brīvības sardzē," pauda ārlietu ministrs.
Kariņš arī pievērsās diplomātiskā dienesta attīstības jautājumiem, pārstāvniecību darba dinamikai un citiem ārlietu dienestam ikdienā svarīgiem jautājumiem. Vēstnieki aicināti turpināt aktīvi strādāt valsts ārējās tirdzniecības politikas un ekonomisko sakaru veicināšanā, investīciju piesaistes, kas jau tagad ir kļuvusi par būtisku pārstāvniecību darba sastāvdaļu.
Ministrs ar vēstniekiem pārrunāja arī citus starptautiskās politikas jautājumus, tostarp ES un NATO paplašināšanos, Latvijas pārstāvību starptautiskos forumos, situāciju Tuvajos Austrumos un tā ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī sankciju politiku pret Krieviju.
Sanāksmes atklāšanā vēstniekus uzrunāja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura uzsvēra, ka valdībā saglabājas skaidra Latvijas ārpolitikas pēctecība, kas vērsta uz Latvijas drošības nostiprināšanos, valstiskuma neatgriezeniskumu un sabiedrības labklājību.
"Latvijas ārlietu dienests devis milzīgu ieguldījumu, lai Latvija pirms 20 gadiem varētu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Arī tagad esam izšķirīgā situācijā, kad ārlietu dienestam ir ļoti svarīga loma, iestājoties par atbalstu Ukrainai līdz pat tās uzvarai, turpinot Krievijas izolēšanu un sankciju politiku pret to," sacīja Siliņa.
Ministru prezidentes ieskatā pieaug ārlietu dienesta loma ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, piesaistot ārvalstu investīcijas un atbalstot Latvijas eksportu. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ārlietu dienestam ir jāturpina aktīvs darbs pie šī uzdevuma izpildes, uzskata Siliņa.
Ministru prezidente uzrunā vēstniekiem akcentēja jautājumus saistībā ar NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, jūlijā plānoto NATO samitu ASV, gaidāmos lēmumus par ES atbalstu Ukrainai, kā arī ES stratēģiskajām prioritātēm, ES paplašināšanos, militārās industrijas attīstību un Latvijas kandidatūru dalībai ANO Drošības padomē. Viņa atzīmēja, ka ārlietu dienests ir lieliski pildījis savus uzdevumus arī tādu starptautisko satricinājumu laikā kā Krievijas karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija.
Latvijas diplomātisko misiju ārvalstīs vadītāju sanāksme šogad Rīgā notiek no 22.janvāra līdz 26.janvārim. Līdztekus tikšanām ar valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas pārstāvjiem, nozaru ministriem un ekspertiem, sanāksmes pirmajā dienā 22.janvārī vēstniekiem bija iespēja iepazīt divu veiksmīgu Latvijas eksportējošu uzņēmumu darbību, kas specializējušies robotizētu vēja turbīnu apkopes tehnikas un betona tehnoloģiju izstrādes jomā.
Sanāksmē piedalās 45 Latvijas diplomātisko misiju ārvalstīs vadītāji un Rīgā rezidējošie Latvijas vēstnieki.
