Pasaulē
Saskaņā ar pagājušajā nedēļā pieņemto rezolūciju EP ir gatavs vērsties tiesā, ja Eiropas Komisija (EK) turpinās vilcināt Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērošanu, kura EK bija jāsāk piemērot no šī gada 1.janvāra, lai aizsargātu ES budžetu, jo īpaši saistībā ar "Next Generation EU" līdzekļu izmaksu.
Kalniete vērsa uzmanību, ka pagājušā gada vasarā, kad notika diskusija par ES daudzgadu budžeta un Atjaunotnes fonda pieņemšanu, abi šie dokumenti tika sasaistīti vienotā paketē un viena no prasībām, ko izvirzīja virkne dalībvalstis, bija saistītas ar tiesiskuma jeb "likuma varas" ievērošanu ar tiesībām saņemt finansējumu no atsevišķām ES maksājumu programmām.
Politiķe atzīmēja, ka EP uztrauc EK vilcināšanās piemērot regulu, aizbildinoties, ka EK sākusi izstrādāt pamatnostādnes par regulas piemērošanu, tāpēc rezolūcijā EP deputāti uzsvēra, ka pamatnostādņu priekšlikums EP ir jāiesniedz ne vēlāk kā jūnijā.
"Pašlaik dalībvalstis ar EK saskaņo nacionālos ES budžeta izmantošanas plānus un EK pienākums ir pārbaudīt, vai dalībvalstis plānos ir ievērojušas piemērojamos tiesību aktus. Ja nē, tad EK ir jāaizsargā ES budžets un tā nedrīkst pakļauties dalībvalstu politiskajam spiedienam vai norādījumiem, un tikai ES Tiesa ir pilnvarota anulēt 2020.gada 16.decembra regulu vai kādu tās daļu," pauda EP deputāte.
Viņa uzsvēra, ka tad, kad dalībvalsts paraksta Eiropas līgumu un pievienojas ES, tā uzņemas visas tiesiskuma saistības, kādas šajā līgumā ir ietvertas. Tās attiecas uz pamatvērtībām, likumību, tiesu varas neatkarību no politiskas ietekmes, varas dalīšanu un izpildvaras patvaļīguma aizliegumu, kā arī vienlīdzību likuma priekšā, kas attiecas uz biedrošanās brīvību, preses brīvību un cīņu pret korupciju. Patlaban ir vairākas ES dalībvalstis, kurās ne visi šie principi tiek ievēroti, akcentēja politiķe.
Viņa norādīja, ka, piemēram, Maltā ir bažas par varas patvaļu, korupciju un preses brīvības ievērošanu, it īpaši pēc žurnālistes Dafnes Karuanas-Galicijas noslepkavošanas. Kalniete atzīmēja, ka daži slepkavībā vainīgie tiek saukti pie atbildības, bet patlaban parādās ziņas, ka žurnālistes slepkavības organizēšanā bijuši iesaistīti arī vairāki valdības ministri. Savukārt, piemēram, Rumānijā iepriekšējās sociālistu valdības laikā notika mēģinājumi pieņemt likumu, kas aizliedz ierosināt krimināllietu pret valdības locekļiem, ja izmeklēšanā konstatēta viņu iesaiste korupcijā.
"Patlaban atsevišķas dalībvalstis izdara politisko spiedienu uz EK, piemēram, Polija ir paziņojusi, ka tā neratificēs vienošanos par Atjaunotnes fondu, ja netiks mīkstināti tiesiskuma nosacījumu mehānisma piemērošanas principi," uzsvēra Kalniete.
EP deputāte norādīja, ka pagājušās nedēļas beigās Vācijas Bundestāgs ratificēja Atjaunotnes fonda noteikumus, kas paredz EK tiesības aizņemties finanšu līdzekļus ES dalībvalstu vārdā starptautiskajos tirgos. Eiroskeptiskie politiskie spēki iesniedza prasību šo likumu vērtēt Vācijas Konstitucionālajā tiesā, kas jau ir paguvusi brīdināt Vācijas prezidentu Valteru Šteinmaieru, ka viņš nedrīkst šo likumu parakstīt.
Kalniete skaidroja, ka Atjaunotnes fonda ratifikācija visās dalībvalstīs ir nepieciešams priekšnoteikums, lai dalībvalstis saņemtu tik nepieciešamo finansējumu, kas ļautu to tautsaimniecībām pārvarēt pandēmijas sekas un sāk nepieciešamās reformas, lai modernizētu un padarītu konkurētspējīgāku valsti, to "reindustralizētu", kā šo procesu raksturojis Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jautāta, vai Tiesiskuma regulas piemērošana varētu izsaukt politiskas pārmaiņas, piemēram, Ungārijā un Polijā, Kalniete norādīja, ka viņa neņemas par to spriest, jo tas ir Ungārijas un Polijas vēlētāju suverēns lēmums. Viņas ieskatā pats būtiskākais ir, lai citas ES dalībvalstis apzinātos, ka līgumi un līgumsaistības, ko tās ir uzņēmušās, ir jāpilda.
