Pasaulē
Diskusijas par to, ka padomju laika sērijveida ēkām ir nepieciešams nopietns remonts vai pat renovācija, notiek jau ilgu laiku. Pret to neviens neiebilst. Katrs dzīvokļa īpašnieks, protams, vēlas, lai viņa māja kalpotu pēc iespējas ilgāk, un dzīvokli varētu atstāt mazbērniem. Tomēr ir viena nopietna nianse – nostiprināšanas, modernizācijas, renovācijas darbi prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un jo tālāk, jo vairāk.
Gaidīsim palīdzību no valsts?
Problēma nav tajā, ka dzīvokļu īpašnieki, kas savus īpašumus galvenokārt ieguvuši privatizācijas ceļā vai mantojot no vecākiem un vecvecākiem, būtu skopi vai negribētu ieguldīties ēku remontā. Viņiem vienkārši nav tādu līdzekļu. Ar pensiju vai algu knapi pietiek, lai segtu savas pamatvajadzības, nomaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus, iegādātos pārtiku un apģērbu, samaksātu par bērnu izglītību.
Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ar tām summām, ko viņi maksā par dzīvokļu apsaimniekošanu un uzkrājumiem remontam, vajadzētu pietikt, lai uzturētu māju kaut cik apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Taču zinošiem cilvēkiem ir cits viedoklis. Pagājušā gada maijā Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis” portālā manabalss.lv vērsās pie valsts ar aicinājumu palīdzēt glābt daudzdzīvokļu mājas no pakāpeniskas iznīcības, piešķirot līdzekļus to tehniskajai apsekošanai.
Būs jauna kārtība
Un valsts tam “piekrita”, izstrādājot likuma grozījumus, kas praktiski uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem veikt kapitālo remontu vai renovāciju savās ēkās un apmaksāt šos darbus.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā vēl tiks skatīti Saeimā, taču jaunievedumam jau ir daudz pretinieku, pirmām kārtām, dzīvokļu īpašnieku, kuru ‘interesēs” šie grozījumi tiek pieņemti.
Patiesībā grozījumos galvenā uzmanība ir veltīta namu pārvaldniekiem, kurai paredzēts piešķirt plašas tiesības lemt par konkrētas ēkas remontu un bez īpaša dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma novirzīt šim mērķim viņu uzkrātos līdzekļus.
Grozījumu autors ir LR Ekonomikas ministrija, kas ir nobažījusies par valsts dzīvojamā fonda stāvokli, kurš ir novecojis un ar zemu energoefektivitāti. Pēc struktūras speciālistu domām, šādas pilnvaras apsaimniekotājiem veicinās padomju laikā celto daudzstāvu dzīvojamo ēku nolietojuma un sabrukšanas draudu samazināšanos, kā arī sekmēs to renovāciju.
Tiesības un pienākumi
Vai kādam ir tiesības rīkoties ar citam īpašniekam piederošu īpašumu bez īpašnieka atbilstošas atļaujas? Un pēc tam pieprasīt no īpašnieka atlīdzināt līdzekļus, kas iztērēti darbiem, kuru veikšanai atļauju šis īpašnieks nav devis? Jautājums ir daudz nopietnāks nekā Hamleta “būt vai nebūt”.
Ekonomikas ministrija informē, ka tiesu prakse šajā jomā liecina, ka pārvaldnieks var veikt tā pārvaldīšanā nodotās mājas remontu, izmantojot dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļu uzkrājumus, un tas notiek jau šobrīd.
Visneatliekamākos avārijas remontus pārvaldnieks organizē īsā laikā, pēc tam izrakstot iedzīvotājiem attiecīgu rēķinu, un likums nosaka, ka iedzīvotājiem tas ir jāapmaksā. Acīmredzot siltināšana un renovācija var tikt iekļauta nepieciešamo darbu kategorijā, un tad būs iedzīvotāju vēlmēm būs maz kas atkarīgs. Atliks tikai maksāt...
Par ko būs jāmaksā?
Kādas izmaksas var rasties dzīvokļu īpašniekiem, ja pārvaldnieks organizē būvdarbus daudzdzīvokļu mājā, tādējādi veicot ieguldījumu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā?
Plānotie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem būs jāsedz šādi izdevumi:
* nekustamā īpašuma pārvaldnieka noformētā aizdevuma pamatsumma;
* aizdevuma procentu maksājums (nedrīkst pārsniegt aizdevuma vidējo tirgus procentu likmi par iepriekšējo ceturksni);
* administratīvās izmaksas.
Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības lemt par pārvaldnieka uzsākto darbu pārtraukšanu jebkurā to īstenošanas posmā. Savukārt pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt samaksu par jau paveiktajiem darbiem un ieguldītajiem līdzekļiem.
Tāpat dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu var lūgt pārvaldnieku pagarināt organizēto darbu apmaksas termiņu (piemēram, nevis uz 10, bet uz 15 gadiem). Savukārt pārvaldnieks nedrīkst ieturēt no viņiem, piemēram, papildu maksu par kavētiem maksājumiem.
Renovācija bremzē
No 2007. līdz 2020. gadam Latvijā ir atjaunoti 5,13% daudzstāvu dzīvojamo ēku, pavisam 1367. Kopumā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, Latvijā ir aptuveni 26 600 daudzstāvu dzīvojamo ēku.
Ja individuālo ēku atjaunošana turpināsies šādā tempā, tad varētu būt grūti sasniegt Eiropas Savienības noteiktos klimatneitralitātes mērķus, norāda ministrija.
Tad, lūk, kur tas suns ir aprakts – ES deva komandu, bet mūsu neapzinīgie iedzīvotāji nevēlas renovēt savas mājas un investēt tajās!
Tāpēc ir nepieciešams šo procesu “paātrināt”, atraisot rokas nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, par ko jau sen runā lielākie namu apsaimniekošanas uzņēmumi, tostarp “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Māju renovācija un siltināšana ir ne tikai ES prasība, lai uzlabotu klimatneitralitāti, bet arī ienesīgs bizness. Remontdarbi, strādnieki, darbu vadītāji, būvmateriāli, būvfirmas – katram no tā visa atlec kāda kapeiciņa. Ja valsts būtu uzņēmusies nodrošināt šo procesu, kā tas notika Vācijā deviņdesmitajos gados, nebūtu nekādu jautājumu un buksēšanas. Bet nu ir tā, kā ir.
Oksana Petrenko
