Pasaulē
Augstie komunālo pakalpojumu rēķini, pastāvīgi augošās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenas, nesamērīgi dārgie medikamenti un Veselības ministrijas aplamā aptieku reforma, nemaz nerunājot par medicīnas pakalpojumu nepieejamību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem – tāda ir Latvijas realitāte, no kuras pirmām kārtām cieš pensionāri.
Runa nav par tiem, kuri ik mēnesi saņem tūkstošiem eiro lielas pensijas, bet gan par tiem, kuri saņem pensijas zem minimālās algas un kuriem pat vidējā pensija 580 eiro apmērā ir teju vai vesela bagātība. Nav arī nekādas reālas atbalsta programmas pensionāriem, vismaz attiecībā uz veselības aprūpes apmaksu. Izņemot gadījumus, kad pašvaldības sociālais dienests palīdz apmaksāt komunālos maksājumus (protams, daļēji), ar nosacījumu, ka pensionārs atbilst maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam.
Materiālais atbalsts?
Labklājības ministrija ir paziņojusi par plāniem ieviest bāzes pensiju, kas būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildus no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, uzsverot, ka pensijai jābūt adekvātai, un cilvēka ienākumi, aizejot pensijā, nedrīkst pārāk strauji samazināties.
Darbspējīgo iedzīvotāju kļūst arvien mazāk, un tas nozīmē, ka samazinās arī sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Un, tā kā Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz paaudžu solidaritātes principu – sociāli apdrošināto personu iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, var pienākt brīdis, kad valstij nepietiks līdzekļu vecuma pensijām.
Labklājības ministrs Uldis Augulis, uzstājoties Senioru lietu padomes sēdē, uzsvēra, ka “tas ir ļoti būtisks aspekts, jo savā ziņā dos esošiem un nākotnes pensionāriem stabilitātes sajūtu un apziņu, ka viņu darba mūžs tiek novērtēts.” It īpaši tāpēc, ka Igaunijā un Lietuvā bāzes pensiju sistēma darbojas jau vairākus gadus.
Ministrs pauda apņēmību šo jautājumu atrisināt jau šogad. Skeptiķi gan atgādināja ministram, ka viņš jau agrāk bija solījis palielināt arī vecāku pabalsta apmēru, tomēr 2025. gada budžetā tas neatspoguļojās. Taču mēs saprotam, ka jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas, un ministrs Uldis Augulis pārstāv Zaļo un zemnieku savienību. Pensiju un pabalstu palielināšana ir gardākais priekšvēlēšanu kampaņas kumoss.
Bāzes pensiju projekts tiek piedāvāts jau kopš 2022. gada, tiesa toreiz, tāpat kā pērn un aizpērn, Saeima to noraidīja. Neatkarīgi no tā, kāds būs rezultāts šogad, aplūkosim, ko tad tieši Labklājības ministrija piedāvā.
Bāzes pensija vai tomēr piemaksa?
Labklājības ministrija piedāvā četrus iespējamos bāzes pensijas variantus, taču tie vēl nav saskaņoti ar sociālajiem partneriem. Valdība ir uzdevusi ministrijai līdz oktobrim izvēlēties un pabeigt izstrādāt optimālāko no tiem.
Tie visi saistīti ar piemaksu piešķiršanas pilnveidošanu par katru apdrošināšanas stāža gadu, piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas.
Pirmais variants paredz bāzes pensijas ieviešanu no 2029. gada par katru apdrošināšanas stāža gadu.
Otrais variants arī paredz bāzes pensijas ieviešanu no 2029. gada par stāžu līdz 1995. gada nogalei. Savukārt trīs gadus vēlāk – par stāžu no 1996. gada.
Trešais variants paredz no 2029. gada ieviest bāzes pensiju visiem 6% apmērā no ienākumu mediānas, pakāpeniski to paaugstinot, līdz 2038. gadā tiek sasniegti 22%.
Ceturtais variants paredz no 2029. gada bāzes pensiju visiem 22% apmērā no ienākumu mediānas.
Priekšlikums jau ir izpelnījies ekonomistu kritiku, kuri uzskata, ka šos variantus nevar uzskatīt par bāzes pensiju, bet gan tikai par piemaksu par darba stāžu.
Piemēram, izvēloties otro variantu, tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kuriem ir pietiekami liels darba stāžs līdz 1996. gadam un kuri laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam ekonomiskās situācijas nevarēja veikt lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Taču jāatzīmē, ka pagājušajā gadā pensionāriem jau tikai atjaunotas piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam. Tad sanāk, ka, ieviešot bāzes pensiju, plānots palielināt to apmēru, nevis 2-3 eiro, kā ir šobrīd?
Jebkurš no piedāvātajiem variantiem prasa papildu finansējumu. Labklājības ministrija cer, ka to izdosies atrast, pārdalot esošos budžeta līdzekļus vai arī mainot nodokļu politiku.
Realitāte skaitļos
2024. gadā vecuma pensiju saņēma 436 893 seniori. Vidējais apmērs – 580,96 eiro –, tai skaitā ar piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Minimālā vecuma pensija piešķirta 16% senioru. Pensionāra vidējais vecums ir 75 gadi, bet vidējais stāžs – 39 gadi.
Pēc pensiju apmēra sadalījums ir šāds:
- 2,57 % pensionāru saņem mazāk par 200 eiro;
- 10,07 % saņem no 200 līdz 300 eiro;
- 27,93 % saņem no 300 līdz 500 eiro;
- 45% saņem no 500 līdz 1000 eiro;
- 8 % saņem vairāk nekā 1000 eiro.
Tas nozīmē, ka tikai 8 procenti pensionāru var normāli dzīvot, vēl 45 procenti var savilkt galus, bet gandrīz puse pensionāru dzīvo nabadzībā.
Un tā kā maznodrošinātā statusu ir tiesīgs saņemt vientuļais pensionārs ar ienākumiem, kas ir mazāki par 604 eiro mēnesī, bet trūcīgā statusu – ar ienākumiem 377 eiro mēnesī, tad nu var redzēt, cik mūsu pensionāru pēc būtības ietilpst maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju kategorijā.
Un kā ir pie kaimiņiem?
Igaunijā, kur sociālie pabalsti ir dāsnāki nekā pie mums, vecuma pensijas pamatdaļa ir summa, ko valsts garantē katram pensionāram, ja viņš ir nostrādājis 15 gadus, neņemot vērā piemaksas par darba stāžu un sociālās iemaksas.
Pensija Igaunijā sastāv no četrām daļām, informē Igaunijas sociālās apdrošināšanas portāls. Pamatdaļa ir pensijas aprēķināšanas pamats, un tā ir vienāda visiem pensijas saņēmējiem.
1. No 2024. gada 1. aprīļa pensijas bāzes daļa ir 354,9887 eiro. Minimālais darba stāžs pensijas saņemšanai ir 15 gadi.
2. Pensijas daļa, kas balstīta uz darba stāžu, ir atkarīga no darba, izglītības un militārā dienesta periodiem līdz 1998. gada 31. decembrim. Par katru nostrādāto gadu pensionārs saņem noteiktu summu. No 2023. gada aprīļa viens nostrādātais gads tiek vērtēts 9,5 eiro apmērā.
3. Pensijas apdrošināšanas daļa ir saistīta ar apdrošināšanas iemaksu summu, kas uzkrāta no 1999. gada 1. janvāra, un to aprēķina, pamatojoties uz samaksāto sociālo nodokli.
4. Pensijas apvienoto daļu iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no apdrošināšanas un solidaritātes iemaksu summas.
Igaunijā pensijas bāzes daļa ir summa, ko valsts garantē katram pensionāram ar 15 gadu darba stāžu. Tai tiek pieskaitītas summas, kas aprēķinātas par uzkrāto darba stāžu, apdrošināšanas iemaksām utt.
Izmaiņas sociālajā jomā no 2025 gada 1. janvāra
Paaugstināts zemākais minimālo ienākumu slieksnis
Minimālais ienākumu slieksnis ir paaugstināts no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas. Tas ietekmēs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) saņēmējus – cilvēkus ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta vispārējā gadījumā, un pensijas vecuma iedzīvotājus. VSNP apmērs pensijas vecuma cilvēkiem un VSNP personām ar 3. grupas invaliditāti (bāzes apmērs) no 2025. gada 1. janvāra būs 166 eiro.
Palielināta minimālā vecuma pensija
Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināta no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākumu mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.
Palielināta minimālā invaliditātes pensija
Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināta no 171 līdz 189 eiro (25% no ienākumu mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% no ienākumu mediānas). 3. grupas invaliditātes pensija tiks noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo 1. un 2. grupas invaliditātes pensiju, aprēķina bāzei tiks piemēroti koeficienti: 1. grupas invaliditātei – 1,6, bet 2. grupas invaliditātei – 1,4.
Palielināta minimālā apgādnieka zaudējuma pensija
Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināts no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākumu mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).
Vera STEPNOVA
