Pasaulē
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2024.gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2025.gadam ir samazināta par 1,7 procentpunktiem un 2026.gadam - par 0,7 procentpunktiem.
Nākamajos divos gados ekonomikas izaugsme kļūs nedaudz straujāka, 2027. un 2028.gadā veidojot 2,2%, prognozē FM.
Ministrijā norāda, ka izaugsmes prognožu pazemināšanu šim gadam nosaka galvenokārt pagājušā gada dinamika, kad, saglabājoties zemam pieprasījumam ārējos tirgos un kavējoties investīciju projektiem, Latvijas ekonomikas attīstība gada otrajā pusē bija lēnāka nekā prognozēts.
Pēc FM novērtējuma Latvijas ekonomika 2024.gadā saruka par 0,4%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un investīciju kritums, kamēr pozitīvi devumi ekonomikas izaugsmē bija privātā patēriņa un sabiedriskā patēriņa pieaugumam.
Eksporta attīstību pērn negatīvi ietekmējusi lēnā ekonomikas attīstība ārējos tirgos, tajā skaitā tuvākajās kaimiņvalstīs Baltijā un Ziemeļeiropā, un tirdzniecības sakaru tālāka ierobežošana ar karu uzsākušajām agresorvalstīm, skaidro FM. Augstā nenoteiktība un joprojām augstās procentu likmes, kā arī kavēšanās Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektu īstenošanā samazinājusi investīciju apjomus, savukārt privātā patēriņa pieaugums pērn sācis atjaunoties, tomēr lēnākos tempos, nekā ļāva sagaidīt joprojām ļoti spēcīgais algu pieaugums un pirktspējas atjaunošanās pirmsenergokrīzes līmenī.
Pēc FM prognozēm 2025.gadā privātā patēriņa pieaugums kļūs spēcīgāks, ņemot vērā gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, gan patērētāju konfidences uzlabošanos, taču nenoteiktība joprojām ir augsta un ierobežo gan tālāku patēriņa pieaugumu, gan investīciju lēmumu pieņemšanu. Pēc krituma pērn šogad FM sagaida gan investīciju, gan eksporta apjomu pieaugumu, taču kāpuma tempi joprojām būs salīdzinoši zemi.
Straujāka izaugsmes atjaunošanās FM ieskatā prognozējama 2026.gadā, būtiskāk uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos un zemākām procentu likmēm stimulējot kreditēšanas un investīciju aktivitāti, ko vēl papildus veicinās straujāka ES fondu līdzekļu izmantošana.
Patēriņa cenu pieauguma prognoze 2025.gadam ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū. Pēc FM prognozēm gada vidējā inflācija šogad būs 2,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās, 2024.gada jūnija prognozēs.
Savukārt 2026.gadā pēc FM prognozēm inflācija varētu būt nedaudz zemāka, 2,2% līmenī, bet pēc tam, laikā līdz 2028.gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim nav būtiski ietekmējis darba tirgus rādītājus un bezdarbu, ko pašlaik nosaka galvenokārt demogrāfiskā situācija un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, norāda FM. Bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nenozīmīgi pieaudzis, bet 2025.gadā atkal prognozējama bezdarba samazināšanās līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Saskaņā ar FM prognozēm nākamajos gados straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē bezdarbs varētu pakāpeniski pietuvoties 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies salīdzinoši stabils - 880 000 līdz 870 000 cilvēku - ar nelielu lejupvērstu tendenci.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma gandrīz par 10% šogad palielināsies nedaudz lēnāk, ko noteiks gan kopējā ekonomiskā situācija - salīdzinoši zemā izaugsme un ierobežotais inflācijas līmenis, gan paredzētā algu fonda ierobežošana sabiedriskajā sektorā. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 5,8%, pārsniedzot 1780 eiro, un tuvu šādam 5-6% tempam turpinās palielināties arī laika posmā līdz 2028.gadam.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.gada 12.februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome, novērtējot tās kā konservatīvas.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījusies uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtējusi ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze.
FM atzīmē, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos un prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti. Starp būtiskākajiem negatīvajiem riskiem ir tirdzniecības tarifu kari, kas var straujāk samazināt ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, augstas inflācijas un augstu procentu likmju saglabāšanās, kā arī joprojām nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija reģionā.
