Pasaulē
Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.
Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.
Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Publicētais vienošanās teksts aicina Eiropas Komisiju un ES valstis tuvākajās nedēļās atrast veidus, kā pasargāt patērētājus no augstajām cenām, "vienlaikus saglabājot Eiropas globālo konkurētspēju (..) un Vienotā tirgus integritāti".
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka "enerģijas krīze rada draudus [ES] iekšējam tirgum", un uzsvēra, ka ir vajadzīga "maksimāla koordinācija" tā aizsargāšanai.
Vismaz 15 ES valstis, kas ir vairāk nekā puse no bloka, mēģina panākt ambiciozu cenu griestu noteikšanu, bet Eiropas lielākā ekonomika Vācija pret to iebildusi, bažījoties, ka tādā veidā bloks kaitēs savai konkurētspējai un gāzes piegāžu ziņā notiks pievēršanās pievilcīgākiem tirgiem Āzijā.
Vienošanās tekstā teikts, ka ir jāveic "izmaksu un ieguvumu analīze" elektroenerģijas ražošanas cenu griestiem un jānovērtē ietekme ārpus Eiropas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš samita sākumā bija izteicies par Vācijas pašizolēšanos, pauda gandarījumu par samita rezultātu.
"Nākamās divas vai trīs nedēļas ļaus [Eiropas] Komisijai nonākt līdz mehānismiem", kas jāīsteno, sacīja Makrons. Viņš atzina, ka vienošanās ir "ļoti skaidrs signāls tirgiem par mūsu apņēmību un mūsu vienotību".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir panākts "labs progress".
Ņemot vērā Vācijas bažas, samita vienošanās atbalstīja ES enerģijas milžu kopīgus iepirkumus, lai panāktu lētākas cenas rezervju papildināšanai, ja vien tiek ņemtas vērā "nacionālās vajadzības".
Tā arī noteica ierobežojumus ar mērķi "novērst palielinātu gāzes patēriņu".
Cits šīs vienošanās punkts pilnvaro Eiropas Komisiju noteikt gāzes cenu "koridoru", lai iejauktos, kad cenas kļūtu nekontrolējamas.
